Ceļošana ar lidmašīnu ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem un ne velti - aviokatastrofas pasaulē notiek aizvien retāk - industrijā mierīgākais ir bijis 2017. gads, kurā nenotika neviena pasažieru gaisa kuģa avārija, vēsta kanāls “National Geographic”.
To, ka mūsdienās ceļot ar lidmašīnu, ir drošāk kā jebkad agrāk, apliecina arī Hārvarda universitātes zinātnieki. Viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka lidot Amerikas Savienotās Valstīs (ASV), Eiropā un Austrālijā ir daudz drošāk, nekā braukt ar auto. Proti, iespēja kļūt par aviokatastrofas upuri ir viena no 11 miljoniem. Savukārt, ja runā ir par automašīnas avāriju, iespēja tajā neizdzīvot ir viena no 5000.
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas 2022. gadā publicētās atskaites dati liecina, ka negadījumu skaits aviācijas industrijā 2021. gadā samazinājās par 9,8%, bet aviokatastrofās bojāgājušo skaits - par 66%.
Jāpiebilst, ka vienlaikus komerciālo lidojumu skaits visā pasaulē ir palielinājies par 11%. Organizācija skaidro šo faktus ar drošības standartu ievērošanu un kopējo industrijas nostāju attiecībā uz lidojumu drošību.
Vēl viens iemesls tam, ka ceļošana ar gaisa kuģiem ir kļuvusi tik droša, ir rūpīga izmeklēšana pēc jebkuras aviokatastrofas. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai atklātu avārijas cēloņus, bet arī lai varētu mainīt regulējumu un ieviestu papildu drošības standartus.
Raidījums “Aviokatastrofu izmeklēšana”, kura 17. sezona ir skatāma darbadienās kanālā “National Geographic”, stāsta par to, kā patiesībā norisinās ar gaisa kuģu avāriju saistītu apstākļu izpēte. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” aicina atcerēties pasaulē slavenus cilvēkus, kas gāja bojā aviokatastrofās.
Pirms trīs gadiem, 2020. gada 26. janvāra rītā, pasaule zaudēja vienu no slavenākajiem Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) zvaigznēm - Kobi Braiantu. 20 gadus viņš bija NBA kluba Losandželosas “Lakers” spēlētājs, piecas reizes bijis līgas čempionāta uzvarētājs, kā arī vairākkārt atzīts kā sezonas vērtīgākais spēlētājs.
Jāpiemin, ka Braiants ASV komandas sastāvā divas reizes ir ieguvis arī Olimpisko spēļu zelta medaļas. Papildu spīdošajai sporta karjerai, viņš guva panākumus arī biznesā un izklaides industrijā. Piemēram, viņa radītā animācijas filma “Dear Basketball (“Dārgais Basketbols”) 2018. gadā ieguva ASV kinoakadēmijas “Oskars” balva kā labākā tā gada animācijas filma.
Liktenīgajā rītā Braientam piederējušais “Sikorsky S-76B” helikopters miglainos laikapstākļos avarēja virs Kalifornijas štata Kalabasas pilsētās, apmēram 40 km uz ziemeļrietumiem no Losandželosas. Uz borta atradās pats sportists, viņa 13 gadus vecā meita Džianna, seši ģimenes draugi un pilots. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka visi deviņi cilvēki, kas atradās lidaparātā, gājuši bojā no ievainojumiem pēc trieciena, un nāve esot iestājusies nekavējoties.
Avārijas cēloņu izmeklēšana ilgusi gadu un rezultāti tika apkopoti 86 lappušu garā ziņojumā. Par avārijas iemeslu kļuva helikoptera pilota Aras Zobajana kļūda. Izmeklētāji secināja, ka lidojot virs lielceļa, viņš kļuva dezorientēts un, mēģinot pacelties virs mākoņiem, ietriecās kalna nogāzē. Tāpat nepareizs bija viņa lēmums miglainos apstākļos lidot ar lielu ātrumu 257 kilometri/stundā.
Izmeklēšanas komisijas atskaitē arī teikts, ka pilots pārvērtēja savas spējas vadīt lidaparātu, jo vēlējas apmierināt sava klienta Kobi Braienta vēlmes.
Diemžēl nav retums gadījumu, kad aviokatastrofā dzīvības zaudē teju visa sporta komanda. Latvijas sabiedrība piedzīvoja šoku, kad 2011. gada 7. septembrī, netālu no Krievijas pilsētas Jaroslavļas, avarēja “Jak-42” lidmašīna. Tajā atradās “Lokomotiv” hokeja komanda ar spēlētājiem no Krievijas, Baltkrievijas, Čehijas un Slovākijas, Zviedrijas, Vācijas un Latvijas. Tolaik 37 gadus vecais latviešu hokejists Kārlis Skrastiņš bija “Lokomotiv” spēlētājs.
Avārija notika netālu no tās pacelšanās vietas. Bojā gāja 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Katastrofā izdzīvoja gaisa kuģa mehāniķis un viens no hokejistiem, kurš nomira slimnīcā piecas dienas vēlāk no smagiem apdegumiem.
Par avārijas iemesliem tika minēti pacelšanās brīdī nesasniegtais nepieciešamais augstums, kā arī nepietiekošais pilotu prasmju līmenis.
Jāpiemin, ka Skrastiņš kļuva par piekto latviešu sportistu, kurš dzīvību zaudēja aviokatastrofā. 1950. gada 7. janvārī bojā gāja Latvijas hokejisti Harijs Mellups un Roberts Šūlmanis. Viņu dzīves aprāvās gaisa kuģī, kas nokrita pie Krievijas pilsētas Jekaterinburgas (agrāk Sverdlovskas).
Arī pirmā Latvijas boksera Padomju Savienības (PSRS) čempiona Imanta Enkūža dzīve izdzisa aviokatastrofā. Tas notika 1967. gadā netālu no Liepājas. Šo katastrofu uzskata par vienu no īpatnējākām aviācijas vēsturē. Kā teica avārijas pētnieks, Liepājas žurnālists Ints Grasis, tad šī katastrofa bija viens no miljons gadījumiem, kad izdzīvot lielākas iespējas bija tiem, kuri nebija piesprādzējušies, nevis otrādi, jo cilvēkus, kuri bija piesprādzējušies, „samala” lidmašīnas atlūzās.
Vēl viena traģēdija norisinājās 1973. gada 19. februārī, kad, nolaižoties Prāgas lidostā, avarēja lidmašīna ar PSRS jauniešu izlasi. Starp pasažieriem bija basketbola komandas TTT spēlētāja Sandra Jostiņa.
1958. gadā Minhenes lidostā 6. februārī avarēja lidmašīna, kurā atradās Lielbritānijas Mančestras “United” futbola komanda, kā arī treneri, apkalpojošais personāls, līdzjutēji un žurnālisti.
Viņi bija atpakaļceļā no Eiropas kausa spēles Serbijas galvaspilsētā Belgradā, kur bija guvuši uzvaru pusfināla mačā. Nosēšanās Vācijas lidostā bija nepieciešama, lai papildinātu lidmašīnas degvielas krājumus. Pēc uzpildes, piloti Džeimss Teins un Kenets Reiments divas reizes neveiksmīgi mēģinājuši pacelt lidmašīnu gaisā. Tas viņiem nav izdevies, jo radušās pēkšņas problēmas ar kreiso dzinēju.
Lai gan ekipāžai un pasažieriem bija iespēja palikt pa nakti Minhenē, piloti nolēma tomēr mēģināt aizlidot ar trešo reizi. Pacelšanās notika drīz pēc snigšanas, skrejceļš nebija pietiekami labi notīrīts un tā galā segums jau bija apledojis.
Rezultātā lidmašīna izgājusi cauri skrejceļa žogam un ietriecās netālu esošajā ēkā. Gaisa kuģim tika norauts kreisais spārns, bet astes daļa nolūza un ietriecās šķūnī, pie kura atradās kāda automašīna, pilna ar degvielu. Nelaimīgā kārtā tā aizdegās un eksplodēja. No 44 cilvēkiem, kas atradās lidaparātā, 20 gāja bojā notikuma vietā, vēl trīs nomira vēlāk slimnīcā.
Lai gan sākotnēji katastrofā tika vainots pilots Džeimss Teins, vēlāk tika atzīts, ka pie vainas bija apledojums uz skrejceļa. Jāpiebilst, ka viņu attaisnoja 1968. gadā, desmit gadus pēc notikušās traģēdijas.
2001. gada 25. augustā aviokatastrofā Bahamu salās bojā gāja talantīgā amerikāņu dziedātāja un aktrise Alija Dana Hautone. Tolaik viņai bija tikai 22 gadi. Savu pirmo līgumu ar ierakstu kompāniju mūziķe parakstīja jau 12 gadu vecumā un desmit gados ierakstījusi trīs albumus.
Jāatzīmē, ka īpaši veiksmīgs bija otrais albums, pie kura Alija strādāja ar producentu Timbaland un reperi Misiju Eliotu. Bija pārdoti astoņi miljoni eksemplāri. Trešais un pēdējais albums nāca klajā mēnesi pirms dziedātājas nāves. Gadu pirms bojāejas Alija filmējās grāvējā “Romeo Must Die” (“Romeo ir jāmirst”) un ierakstīja tam tituldziesmu.
Alija ieradās Bahamu salās, lai nofilmētos videoklipā dziesmai “Rock The Boat”. Filmēšanas darbi ritēja ļoti ātri un tika pabeigti dienu ātrāk nekā plānots. Dziedātāja un viņas grupa nolēma nepalikt Bahamās ilgāk un sēdās vieglajā divu virzuļu dzinēju lidmašīnā “Cessna 402”, lai dotos atpakaļ uz Floridas štatu.
Lai gan šī lidmašīna bija mazāka nekā “Cessna 404” ar kuru viņi atlidoja, tajā iesēdās visa grupa ar Aliju un tika iekrauta visa tehnika, kas bija izmantota klipa filmēšanā. Lidmašīna avarēja tūlīt pēc pacelšanās, aizdegās un nogāzās apmēram 60 metrus no lidostas skrejceļa. Neviens no deviņiem cilvēkiem, kas atradās lidaparātā, šajā katastrofā neizdzīvoja.
Kad sākās izmeklēšana, aculiecinieki apgalvoja, ka dzirdēja pilotu Luisu Moralesu strīdamies ar pasažieriem, jo tie pārkrāvuši lidmašīnu. Taču pasažieri uzstāja, ka viņiem ir jāatgriežas Maiami.
Izmeklētāji noskaidroja, ka lidaparātā avārijas brīdī bija iekrauts par 320 kilogramiem vairāk kravas nekā tas spēj pacelt, kā arī bija atļautais pasažieru skaits bija pārkāpts par vienu cilvēku.
Vēl vairāk dziedātājas fanus un sabiedrību šokēja fakts, ka Moraless, kura asinīs tika atrastas kokaīna un alkohola pēdas, izrādījās bija pilota licenci ieguvis nelikumīgā ceļā. Proti, viņam nebija nepieciešamo nolidoto stundu skaita un viņš nebija tiesīgs vadīt lidmašīnu.
Lai gan ASV nekad nav pastāvējusi monarhija, par tās neoficiālo karalisko ģimeni bieži vien dēvē Kenediju klanu. Šīs dzimtas pārstāvji arī ir bēdīgi slaveni ar biežām bojāejām nedabiskos veidos.
Arī atentāta nogalinātā ASV prezidenta Džona Kenedija dēls Džons Kenedijs jaunākais gāja bojā traģiskā negadījumā. 1999. gada 16. jūlijā vienmotora lidmašīna “Piper Saratoga”, kuru pilotēja Kenedijs jaunākais, iekrita Atlantijas okeāna ūdeņos. Šo lidmašīnu par Amerikas princi dēvētais Džons jaunākais iegādājās tikai trīs mēnešus pirms savas nāves.
Kenedijs jaunākais kopā ar sievu Karolīnu un viņas māsu devās uz savas māsīcas kāzām, taču galamērķi viņi tā arī nesasniedza. Jāpiebilst, ka pēc avārijas tika izvērsta vērienīga meklēšanas operācija, taču atrast bojāgājušo mirstīgās atliekas ūdenslīdējiem izdevies tikai pēc vairāk kā nedēļas.
Izmeklēšanas noslēgumā par avārijas iemeslu tika nosaukta Kenedija dezorientēšanās, pilotējot lidaparātu naktī virs ūdens. Viņam arī nebija nepieciešamās kvalifikācijas, lai lidotu ierobežotās redzamības apstākļos. Šie, kā arī, iespējams, citi iemesli arī varēja būt liktenīgi Kenediju klana atvasei.
