Zviedrijas policija trešdien neatļāva rīkot protesta akciju ar Korāna dedzināšanu, lēmumu pieņemot laikā, kad vēl nav mazinājusies rezonanse un spriedze starptautiskajās attiecībās, ko izraisīja iepriekšējā Korāna dedzināšanas akcija janvārī pie Turcijas vēstniecības Stokholmā.
Zviedrijas policija reti kad aizliedz protestus, jo tie tiek uzskatīti par pulcēšanās brīvības izpausmi, tomēr, kā tagad norāda policija, pastāv risks, ka šī protesta akcija var izprovocēt teroraktus vai uzbrukumus Zviedrijas interesēm.
Lūgumu piešķirt atļauju demonstrācijas rīkošanai bija iesniegusi neliela, mazpazīstama organizācija "Apallarkerna" ar mērķi protestēt pret Zviedrijas dalību NATO, un tāpat kā 21.janvāra protestā, ko rīkoja galēji labējais aktīvists Rasmuss Paludans, tās gaitā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tiktu sadedzināts Korāns.
"Iespējams konstatēt, ka Korāna dedzināšana pie Turcijas vēstniecības 2023.gada janvārī palielinājusi draudus gan pret Zviedrijas sabiedrību kopumā, gan pret Zviedriju, Zviedrijas interesēm ārzemēs un zviedriem ārzemēs," teikts policijas lēmumā.
Trešdien Zviedrijas drošības dienests SAPO brīdināja par terorisma draudu palielināšanos pret Zviedriju un Zviedrijas interesēm.
Janvāra beigās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja - Zviedrijai nevajadzētu gaidīt, ka Ankara atbalstīs tās uzņemšanu NATO, kamēr Zviedrija pieļauj Korāna dedzināšanu.
Ungārija un Turcija ir pēdējās divas NATO valstis, kas vēl nav atbalstījušas Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē.