Kremļa propagandistu vēstījumi aizvadītajā nedēļā vēl aizvien koncentrējās ap Rietumu bruņojuma piegādi Ukrainai, kas tiek uztverts kā nacistisko NATO valstu uzbrukums Krievijai, vēloties to iznīcināt. Ideoloģisko retoriku paspilgtināja pagājušajā nedēļā atzīmētā 80.gadadiena kopš Staļingradas kaujas, kur Sarkanā armija uzveica fašistiskās Vācijas spēkus. Līdz ar to, protams, dominēja vēstījums, ka vēsture atkārtojas. Neiztika arī bez kārtējiem kodoldraudiem, kurus šoreiz jau izteica pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Zīmīgi, ka "kremlinu" naida runa tika vērsta ne tikai, kā jau ierasts, pret ASV, Vāciju un Poliju, bet šoreiz asi pārmetumi tika veltīti arī Baltijas valstīm, īpaši Latvijai, apvainojot mūs rusofobijā un nacisma atdzimšanā.
Pārmetumus mūsu valstij izteica gan raidījumu "60 minūtes", gan "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" dalībnieki. Tiem par iemeslu kļuva Latvijas prezidenta Egila Levita paustais, ka "Krievija ir novēlojusies nācija, jo Krievija īsteno politiku, kura bija raksturīga Eiropas valstīm 19.gadsimtā". Levits norādīja: "Lieta tāda, ka citas valstis, tai skaitā arī Francija un Vācija, imperiālisma idejas ir atmetušas un ir veiksmīgi tikušas galā ar savas politikas transformēšanu." Vienlaikus prezidents pauda nožēlu, ka Krievijā šādas īstas politiskās transformācijas nekad nebija notikušas un ka, pat zaudējot Ukrainā, Krievijas imperiālisma idejas nemainīsies.
Krievu propagandistiem Levita teiktais bija kā bullim sarkana lupata, turklāt tas tika sagrozīts. Proti, "politologs" Vitālijs Tretjakovs, kurš pazīstams ar bēdīgi slaveniem izteicieniem par Poliju, nosaucot to par Eiropas lielāko riebekli un apgalvojot, ka poļus neviens nevar ciest, šoreiz par Levita pausto apgalvoja, ka viņš nosaucis krievus par atpalikušu (nevis novēlojušos) nāciju. Līdz ar to, viņaprāt, šāds apvainojums esot uzskatāms par pietiekamu "casus belli" (kara iemeslu) un uz to esot jāreaģē, piesakot karu Latvijai. Tas gan nenozīmējot, ka tūlīt būtu jādodas uzbrukumā Latvijai, bet vismaz vārdiskam kara pieteikumam jābūt. Tas būtu smieklīgs apgalvojums, ja netiktu izteikts pilnā nopietnībā. Uz raidījuma vadītāja Jevgēņija Popova jautāto, vai Tretjakovs apzinās, ka tas būtu kara pieteikums Ziemeļatlantijas aliansei, pašpasludinātais politologs vieglprātīgi attrauca, ka alianse viņu neinteresējot un Krievijai ar to neesot nekādu attiecību. Tretjakovs arī klāstīja, ka līdz padomju varas nodibināšanai Rīgā esot dzīvojuši tikai vācieši un ebreji un nekādu latviešu tur neesot bijis. Tāpat Latvija neesot devusi nekādu pienesumu pasaules kultūrai.
Tikmēr militārais eksperts Igors Korotčenko pauda, ka Krievijai pēc šādiem Levita izteikumiem jānosaka pilnīgs tirdzniecības embargo ar Latviju, jo neesot pieļaujams, ka šāda brūnos toņos iekrāsota valsts pelna uz Krievijas rēķina. Tāpat viņa ieskatā Krievijai vajadzētu beigt saudzēt Latvijas politisko eliti un būtu jāatver arhīvi, kuros esot redzams, ka mūsu politiķi padomju laikos esot aktīvi sadarbojušies ar PSRS drošības iestādēm, tostarp čeku. Korotčenko arī izteicās, ka padomju laikos katrs ceturtais latvietis esot bijis čekas ziņotājs. Pārējie propagandisti līksmi metās papildināt, ka, savukārt, vācu laikā ar nacistiem esot sadarbojies katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, kas, maigi sakot, neatbilst patiesībai. Korotčenko arī klāstīja, ka Levita tēvs esot apsveicis Latvijas "iestāšanos" PSRS un, iespējams, esot sadarbojies ar PSRS drošības iestādēm.
Ļoti nepatīkamus vēstījumus Baltijas valstīm pauda propagandists Vladimirs Solovjovs un radikālais politologs Sergejs Mihejevs. Viņu ieskatā, ja pēc 1991.gada neatkarību atguvušās valstis apdraud Krieviju, tad esot pilnīgi leģitīmi pārskatīt Krievijas lēmumus par šo valstu neatkarības atzīšanu. Aizvien vairāk un vairāk izskan tēzes par Krievijas vēsturiskajām zemēm un Krievijas vēsturiskajām tiesībām uz tām. Piemēram, Solovjovs klāstīja, cik lielisks esot bijis Padomju Savienības apkaunojošais iebrukums Somijā 1939.gadā, jo tā rezultātā agresorvalsts esot atguvusi savas vēsturiskās teritorijas, kuras citādi būtu nonākušas Hitlera pakļautībā un būtu tiešs drauds.
Solovjovs pauda, ka to vajadzētu ņemt vērā arī Baltijas valstīm, kuras "pārāk daudz muld un rada eksistenciālus draudus Krievijai". Protams, draudi neesot militāri, bet mūsu valstis varot kļūt par placdarmu, no kura Rietumi var veikt uzbrukumus Krievijai. Jāatceras, ka tieši šāda retorika bija par pamatu Krievijas kara bāzu izvietošanai Latvijas teritorijā pirms Otrā pasaules kara un faktiski ievadīja mūsu valsts okupāciju. Skaidrs, ka Krievija var voluntāri izlemt, kurā brīdī tai šķiet, ka Baltijas valstis ir kļuvušas par to apdraudošu placdarmu.