Uzbrukumu draudu dēļ slēgti Vācijas un Zviedrijas konsulāti Stambulā

Uzbrukumu draudu dēļ Stambulā trešdien slēgti Vācijas un Zviedrijas konsulāti, paziņojušas abu Eiropas valstu Ārlietu ministrijas.

Spriedzi Turcijas un vairāku Eiropas valstu starpā izraisījuši protesti, ko Ankara uzskata par islamofobiskiem vai vērstiem pret Turciju.

Vācija brīdināja savus pilsoņus Stambulā, ka uzbrukumu risks ir sevišķi augsts Bejoglu rajonā un ap Taksima laukumu Stambulas centrā.
Ministrija skaidro, ka lēmums slēgt konsulātu pieņemts pēc drošības iestāžu novērtējuma, un aicināja pilsoņus būt sevišķi modriem un izvairīties no pūļiem.

Arī Zviedrijas vēstniecība Ankarā un konsulāts Stambulā šodien bija slēgti apmeklētājiem.

Apmeklētājiem slēgts bija arī Lielbritānijas konsulāts.

Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija, kā arī ASV jau pagājušajā nedēļā brīdināja savus pilsoņus par paaugstinātu uzbrukumu risku Turcijā. Pirmdien ASV precizēja, ka draudi pastāv tieši Stambulā.

Turcija savukārt brīdinājusi savus pilsoņus par iespējamiem uzbrukumiem Eiropā un ASV, kā arī pastiprinājusi drošības pasākumus Turcijas teritorijā.

Pēdējās nedēļās Turcijas dusmas izprovocējuši vairāki protesti Eiropā.

Stokholmā janvārī labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Zviedrijas varasiestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.

Neilgi pēc tam Nīderlandes galēji labējās kustības "Pegida" līderis Edvīns Vagensvelds pie Nīderlandes parlamenta demonstratīvi izplēsa Korāna lapas un samīdīja tās kājām.

Zviedrija un Somija vēlas iestāties NATO, kam nepieciešamas visu 30 NATO dalībvalstu piekrišana. Turcija un Ungārija vēl nav devušas zaļo gaismu, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans šodien vēlreiz izteicās, ka Turcija varētu piekrist Somijas, bet ne Zviedrijas uzņemšanai NATO.

Erdogans sacīja, ka Zviedrija var velti nepūlēties, jo, kamēr tā atļauj dedzināt un plosīt Korānu, tā nevar cerēt uz Turcijas atbalstu ceļā uz NATO.

Turcija ir arī ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājum līdzdalībniekiem.