Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex" šogad atvēlēs 100 miljonus eiro nevēlamu un atraidītu patvēruma meklētāju deportēšanai, pirmdien paziņojis aģentūras direktora vietnieks Uku Serekano.
Tādēļ šogad "Frontex" pievērsīs daudz lielāku uzmanību migrantu deportēšanai, un, cerams, pieaugs atgriezto migrantus skaits, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, sacīja Serekano.
"Frontex" 2021.gadā deportēja aptuveni 18 300 cilvēkus. Serekano atklāja, ka pērn šis skaitlis bijis lielāks, un paziņoja, ka aģentūra plāno arī operācijas pret cilvēku kontrabandistiem Roterdamā un citās ostās.
ES dalībvalstīm gadiem ilgi bijušas grūtības deportēt tos migrantus, kam dalībvalstu skatījumā nav atļauts palikt ES. Gadiem ilgi notiek diskusijas par šo tēmu un izskanējuši dažādi priekšlikumi.
Vairākas Āfrikas valstis neuzskata par prioritāti atraidīto migrantu atpakaļuzņemšanu, un Āfrikas Savienība agrāk ir nosodījusi ES centienus nodrošināt ceļošanas dokumentus nevēlamiem migrantiem, kuriem nav atbilstošu personu apliecinošu dokumentu.
Zviedrijas migrācijas ministre Marija Malmere Stenergarda pirmdien ES rotējošās prezidentūras vārdā paziņoja, ka ES ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, tai skaitā palīdzība un vīzu režīmi, lai palielinātu ES atgriešanas politikas efektivitāti.
ES plāno apturēt vīzu izsniegšanu valstīm, kas atsakās uzņemt atpakaļ savus pilsoņus. Šāds lēmums jau ir spēkā attiecībā uz Gambiju.
Pagājušajā gadā ES patvērumu lūdza gandrīz miljons cilvēku. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem aptuveni 60% gadījumu tiks pieņemts negatīvs lēmums un patvērums viņiem netiks piešķirts.
"Mēs esam redzējuši daudzus marokāņus, ēģiptiešus, tunisiešus, bangladešiešus, pakistāniešus, turkus, kubiešus, indiešus un, protams, efektīvas atgriešanas šeit ir ļoti svarīgas," pagājušajā nedēļā norādīja ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
ES statistikas departaments "Eurostat" ziņoja, ka no 342 100 cilvēkiem, kam 2021.gadā tika dots rīkojums pamest ES, tikai 24% tiešām pameta ES.