Igaunijai ir visas iespējas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas pārskaitījusi Ukrainai līdzekļus no Krievijas Federācijas konfiscēto aktīvu pārdošanas, vēsta "Европейская правда".
Igaunija kopā ar Latviju, Lietuvu un Slovākiju jau 2022. gada maijā aicināja Ukrainas atjaunošanai izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus. Deklarācijā valsts mudināja ES un citas valstis "īstenot starptautisku kara kompensācijas mehānismu, izmantojot Krievijas līdzekļus, lai finansētu Ukrainas atjaunošanu".
Pērn novembrī Igaunijas Finanšu ministrijas finanšu izlūkošanas vienība aplēsa, ka Igaunijas jurisdikcijā esošo Krievijas Federācijas aktīvu apjoms sasniedz gandrīz 21 miljoni ASV dolāru.
Pērn decembrī Igaunijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Jonatans Vsevjovs, viesojoties Berlīnē, paziņoja, ka Krievijai ir jākompensē Ukrainai zaudējumi: "Karam Krievijai jākļūst tik dārgam, ka tā būs spiesta to beigt , secināja Vsevjovs.
Gada nogalē Igaunijas premjerministre Kaia Kallasa sacīja , ka "ir jāturpina darbs pie agresijas pārtraukšanas un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas".
2023.gads sākās ar Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvja Mikaela Tamma negaidītu paziņojumu par ieceri līdz šā gada janvāra beigām izstrādāt juridisku plānu Krievijas aktīvu konfiscēšanai. Laikraksts norāda, ka
šai Igaunijas valdības iniciatīvai ir visas iespējas rast atbalstu Igaunijas parlamentā - Riigikogu. Pašlaik gan nav zināms ne Igaunijas tiesību aktu saturs, ne arī ieviešamie instrumenti.
Lai gan oficiālā Brisele apsveica Igaunijas centienus ceļā uz Krievijas aktīvu konfiskāciju, tā lūdza nesteigties ar to ieviešanu. Eiropas Komisijas tieslietu pārstāvis Kristians Vīgans publiski aicināja nesteigties ar ārvalstu aktīvu konfiskācijas tiesību aktu pieņemšanu, lai Igaunijas likumdošana atbilstu turpmākajām ES regulām šajā jautājumā.
