Ukrainas kara 341. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:56]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 30.janvārī. Ukraina jau 11 mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:56 Norvēģija solītos tankus Leopard 2 vēlas piegādāt Ukrainai marta beigās. To paziņojis Norvēģijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Bjorns Arilds Grams, ziņo "France 24". Pēc viņa teiktā, jautājums par ekipējuma apjomu vēl tiekot apspriests.

22:30 Militārais eksperts Oļegs Ždanovs sacīja, ka Krievijas politiskās vadības nodoms atsākt ofensīvu pilna mēroga iebrukuma simboliskajā datumā, 24.februārī, var izspēlēt nežēlīgu joku ar Krievijas Federāciju.

"Espresso" ēterā viņš skaidroja, ka Krievijas karaspēka gatavība neatbilst tādam mērogam, par kādu runā Krievijas Federācija.

22:00 Ukraina plāno dronu iegādei šogad tērēt 20 miljardus grivnu (502 miljonus eiro), pavēstīja aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

"Ukrainas bezpilota lidaparātu tirgus attīstība ir viens no galvenajiem Aizsardzības ministrijas darbības virzieniem," pirmdien sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

"Pēc konsultācijām ar ģenerālštābu un izmēģinājumiem Aizsardzības ministrija noslēgusi 16 līgumus ar pašmāju bezpilota lidaparātu ražotājiem," pavēstīja Rezņikovs.

"2023.gadā mēs palielināsim bezpilota lidaparātu iepirkumus Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Šim segmentam plānojam novirzīt aptuveni 20 miljardus grivnu. Tas ir tikai sākums. Jo runa nav tikai par avioizlūkošanas vajadzībām," viņš skaidroja.

Tiek izskatīta plaša pielietojuma spektra dronu iegāde. Tie ir gan trieciendroni, gan droni artilērijas koriģēšanai un munīcijas piegādēm, gan arī ievainoto evakuācijai.

Ukrainas armijas ģenerālštābs iepriekš paziņoja, tiek formētas dronu rotas.

Šādi formējumi būs pirmie pasaulē, norādīja Ukrainas militārā vadība.

21:24 Francija un Austrālija kopīgi nodrošinās Ukrainai 155 milimetru šāviņus, kas ir nepieciešami artilērijas ieročiem, ko Rietumi piegādājuši kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma, pirmdien pavēstīja Francijas un Austrālijas aizsardzības ministri Sebastjans Lekornī un Ričards Mārlss.

"Vairākus tūkstošus 155 milimetru šāviņu kopīgi ražos" Francijas bruņojuma uzņēmums "Nexter", sacīja Lekornī.

Plāna izmaksas būs "vairāki miljoni dolāru", norādīja Mārlss.

"Nexter" notiks ražošana, bet šaujampulveri piegādās Austrālija, sacīja Francijas ministrs.

Rietumi Ukrainai piegādā dažādu veidu artilērijas ieročus, kas šauj 155 milimetru šāviņus, arī Francijas haubices CAESAR, Lielbritānijas M777 un Vācijas "Panzerhaubitze 2000".

20:52 Šodien Krievijas iebrucēji veica četrus raķešu triecienus un veica vairāk nekā 10 uzbrukumus no vairākām raķešu palaišanas sistēmām Očakovas civilajai infrastruktūrai.

Tas teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba apkopojumā pulksten 18:00. Tiek atzīmēts, ka Krievijas gaisa un raķešu triecienu draudi visā Ukrainā joprojām ir augsti.

"Ienaidnieks turpina veikt uzbrukuma operācijas Limanskas, Bahmutas, Avdejevkas un Novopavlovskas virzienos. Citos virzienos krievi aizstāvas," teikts ziņojumā.

20:23 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentēja iespējamo jaunu Krievijas iebrucēju ofensīvu.

"Atriebība, tas ir saprotams. Atklāti sakot, mēs jau uzskatām, ka atriebība Donbasā nav apstājusies. Un tā tur nemitīgi pastiprinās, katru dienu pastiprinās. Katru dienu viņiem ir jaunas militārpersonu grupas, vai arī mēs redzam to skaita pieaugumu.

19:54 Krievu okupanti īslaicīgi okupētajā Berdjanskā apkārt lidlaukam veido aizsardzības līnijas . Teritorijā atrodas lidmašīnas.

"Defense Express" analītiķi pārbaudīja 27. janvārī uzņemtos satelītattēlus. Fotoattēlā redzams, ka pa lidlauka perimetru 15 km garumā ir ierīkotas aizsardzības līnijas, tostarp, tranšejas un prettanku rāmji.

19:23 NATO saskata pazīmes, ka Krievija gatavojas jaunai ofensīvai pret Ukrainu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergssacīja: "nav nekādu pazīmju, ka prezidents Putins un Maskavas varas iestādes gatavojas mieram".

19:03 Kopš Krievijas okupācijas sākuma Melitopolē ir nolaupīti aptuveni tūkstotis pilsoņu. Vairāki tūkstoši tika piespiedu kārtā pārvietoti uz citiem reģioniem vai uz Krieviju. To brīfinga laikā paziņoja Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs.

Pēc Fjodorova teiktā, krievi arī nelegāli aizveduši uz Krimu vismaz 3500 ieslodzītos, kuri atradās vietējos audzināšanas iestādēs.

18:00. Slovēnijas varasiestādes pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu valsts izlūkdienests apcietinājis divus cilvēkus, vienlaikus mediji vēsta, ka apcietinātie strādājuši Krievijas labā.

17:05. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs mudināja Dienvidkoreju sniegt militāro atbalstu Ukrainai, kā arī rosināja Seulu pārskatīt politiku, kas paredz atturēties no ieroču eksporta uz valstīm, kas atrodas konflikta situācijā. Atbilstoši Stoltenberga teiktajam, ir akūta nepieciešamība pēc munīcijas.

15:45. Krievijas iebrukumus Ukrainā ir atmodinājis labklājības stikla kalnā guļošo Eiropas princesi, Demokrātijas akadēmijas atklāšanā Rīgas pilī sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV). Viņa norāda, ka Demokrātijas akadēmija ir vajadzīga, jo šis ir demokrātijai sarežģīts laiks, kas biedējoši iezīmējas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Kalnietes ieskatā, ir šokējoši zināt, ka 21.gadsimtā demokrātisko valstu ir mazāk nekā nedemokrātisko. Savukārt tepat, aiz Latvijas robežas, ir divas agresīvas diktatūras - Krievija un Baltkrievija, kurās ar visbrutālākajām metodēm apspiež cilvēktiesības, iesloga par jebkuru atkāpi no režīma oficiālajām "patiesībām".

14:40. ASV piegādās Ukrainai tankus "Abrams" tikai 2023.gada beigās vai 2024.gada sākumā, ziņo laikraksts "The Washington Post". Šāda aizkavēšanās radīsies tādēļ, ka tanki netiks ņemti no ASV militārajiem krājumiem, bet tiks speciāli iegādāti Ukrainas vajadzībām.

12.43. Latvija un Slovākija ir līdzīgi domājoši partneri, un abas valstis arī sniedz stingru atbalstu Ukrainai, šodien tiekoties ar Slovākijas vēstnieku Latvijā Ladislavu Babčanu sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Pārrunājot Krievijas sākto karu Ukrainā, Smiltēns atzīmēja, ka gan Latvija, gan Slovākija cenšas Ukrainai palīdzēt dažādos veidos un izjūt kara radītās sekas. Vēstnieks apliecināja Slovākijas apņemšanos palielināt Ukrainai sniegto atbalstu, tostarp militārajā jomā.

11.42. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks pirmdien apsūdzējis Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), ka ar ieceri atrast iespējas Krievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē tā veicina karu Ukrainā.

"SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja. SOK ar baudu noskatās, kā Krievija iznīcina Ukrainu, un tad piedāvā Krievijai tribīni genocīda reklāmai un mudina to uz turpmākām slepkavībām," tviterī ierakstījis Podoļaks.

10.48. Krievijas karaspēka raķešu uzbrukumos Hersonas apgabalam svētdien bojā gājuši trīs cilvēki, ziņo pravda.com.ua.

09.04. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 126 650 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 490 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 3201 tanku, 6369 bruņutransportierus, 2196 lielgabalus, 453 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 221 zenītartilērijas iekārtu, 293 lidmašīnas, 284 helikopterus, 1947 bezpilota lidaparātus, 796 spārnotās raķetes, 5041 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 199 specializētās tehnikas vienības.

08.30. Ukrainas Aizsardzības ministrija pasūtījusi 105 izlūkdronus "Vector" Vācijas ražotājam "Quantum-Systems", paziņojis uzņēmums. Pasūtījumu finansē Vācijas valdība.

08.02. Galvenais faktors, kādēļ Ukraina zaudējusi laiku, lai sāktu lielu pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam, ir tas, ka kavējas Rietumu parauga tāldarbības daudzlādiņu reaktīvo sistēmu, pretgaisa aizsardzības sistēmu un tanku piegāde, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

07.11. Kalmikijas budistu augstākais garīgais līderis šadžinlama (augstākais lama) Telo Tulku Rinpoče (laicīgais vārds - Erdni Ombadikovs) pēc Krievijas Tieslietu ministrijas lēmuma iekļaut viņu “ārvalstu aģentu” reģistrā paziņojis par atteikšanos no šadžinlamas amata pilnvarām.

Krievijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā iekļāva Ombadikovu ārvalstu aģentu reģistrā, jo oktobrī viņš intervijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, paziņojot, ka taisnība ir Ukrainas pusē.

06.02. Centieni panākt, lai agresorvalsts Krievijas sportisti varētu piedalīties nākamā gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, ir vērtējami kā mēģinājums parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams, videouzrunā svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

05.11. Krievijas karaspēka raidītai raķetei S-300 svētdienas vakarā trāpot četrstāvu dzīvojamā ēkā Ukrainas austrumu pilsētā Harkivā, nogalināta sieviete un ievainoti trīs cilvēki, pirmdien paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

01.41. Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) šodien Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē pārrunās kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Ministrijā norāda, ka Briselē dalībvalstis kopā ar Eiropas Komisiju un Zviedriju kā prezidējošo valsti ES Padomē spriedīs par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm un iespējamajiem problēmu risinājumiem.

00.10. Aiz lēmuma krasi palielināt militāro palīdzību Ukrainai slēpjas bažas dažās Rietumu galvaspilsētās, ka laiks varētu būt ieguvums Krievijas pusē, vēsta "The Wall Street Journal". Šīs bažas liecina, ka Ukrainai drīzumā ir vajadzīgi spēcīgi Rietumu ieroči, lai turpinātu pagājušā gada pretuzbrukuma laikā sasniegto impulsu.