Zviedrijas sabiedrība Turcijas iebildumus pret tās dalību NATO neredz kā nepārvaramu šķērsli, lai pievienotos šai drošības organizācijai, šādu vērtējumu intervijā TV3 pauda Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse.
Rūse atgādināja, ka pēdējā NATO samitā tika parakstīta trīspusēja vienošanās starp Zviedriju, Somiju un Turciju par ceļu uz NATO, un Zviedrija pakāpeniski pilda šīs vienošanās punktus.
Diplomāte atzina, ka Zviedrijā kopš Krievijas sāktā kara ir mainījusies uztvere par apdraudējumu, sabiedrība ir norūpējusies par drošību un Zviedrija palielina savu militāro kapacitāti.
Latvijas interesēs noteikti ir Zviedrijas un Somijas pēc iespējas ātrāka pievienošanās NATO, atzina diplomāte.
Kā ziņots, Turcija uz nenoteiktu laiku ir atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas. Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi janvāra sākumā Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.
