Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 337. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:24]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 26.janvārī. Ukraina jau desmit mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:24. Francija un Itālija ir tuvu tam, lai pabeigtu saskaņōt tehniskās detaļas par SAMP/T pretgaisa raķešu sistēmu piegādi Ukrainai, ziņo "Reuters".

21:43. Pēc Ukrainas militārā izlūkdienesta ziņām, Krievijas iebrucēji aktīvi izmanto pārvietojamās krematorijas sakarā ar lielajiem zaudējumiem karā pret Ukrainu, informē Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara.

20:27. Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda ceturtdien notikušajā brīfingā paziņoja par četru Leopard 2 tanku nodošanu Ukrainai, ziņo "Eiropas patiesība".

19:29. Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā ceturtdien nogalināti vismaz 11 cilvēki un vēl 11 ievainoti, paziņojis Ukrainas Valsts neatliekamās palīdzības dienests. Dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka no pusnakts līdz plkst.15 pēc vietējā un Latvijas laika raķešu un lidrobotu uzbrukumu dēļ izcēlušies divi ugunsgrēki un bojātas 35 ēkas. Uzbrukumu seku likvidēšanā iesaistīti vairāk nekā 100 dienesta darbinieki.

19:02. ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ceturtdien pasludināja Vāgnera privāto militāro kompāniju par transnacionālu noziedzīgu organizāciju un piemēroja sankcijas ar to saistītām personām un vienībām, par to ziņo " European Truth ".

18:00. Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs trešdien pirmo reizi ļāvis noprast, ka Belgrada varētu mainīt savu nostāju un piemērot sankcijas Krievijai. Sankciju piemērošana Krievijai ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prasībām Serbijai, lai panāktu progresu tās virzībā uz dalību blokā.

17:00. Latvijas Banka turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, ceturtdien, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas Bankas īstenotie atbalsta pasākumi līdz šim un tuvākajā nākotnē. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Latvijas Banka ar Aizsardzības ministrijas starpniecību ziedoja Ukrainas armijai mikroautobusu un cita veida noderīgas lietas. Apmaksātā praksē Latvijas Bankā uzņemti vairāki ukraiņu studenti, 2022.gada rudenī sadarbībā ar Ukrainas Nacionālo banku un Latvijas komercbankām "Rietumu banka" un "Industra Bank" bēgļu atbalstam nodrošināta grivnu maiņa pret eiro pēc oficiālā kursa.

16:06. Rietumvalstu piesolītā smagā bruņutehnika noteikti palīdzēs Ukrainai karā, kuru pret to sākusi Krievija, taču ukraiņiem ātram un izšķirīgam uzbrukumam un plašai okupēto teritoriju atbrīvošanai vajadzīga arī rietumvalstu aviācija un cits bruņojums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Latvijas Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns.

14.45. Turcijas uzņēmums "Karpowership" ceturtdien paziņoja, ka plāno kara plosītajai Ukrainai piegādāt peldošu elektrostaciju saražotu elektroenerģiju.

Ar Ukrainas valstij piederošo enerģētikas uzņēmumu ECU panāktā vienošanās paredz, ka "Karpowership" tādējādi līdz pat vienam miljonam mājsaimniecību varētu nodrošināt 500 megavatus elektroenerģijas.

14.05. Ukrainas armija ceturtdienas rītā notriekusi 47 Krievijas spārnotās raķetes, no tām 20 - galvaspilsētas rajonā, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs.

"Valsts-terorists Krievija šodien veica masīvu raķešu triecienu Ukrainas teritorijai. Ienaidnieks palaida 55 gaisā un jūrā bāzētas raķetes (H-101, H-555, H-47 "Kinžal", "Kalibr", H-59) no lidmašīnām Tu-95, Su-35, MiG-31K un kuģiem no Melnās jūras," savā "Telegram" kanālā raksta Zalužnijs.

Turklāt trīs no četrām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59 nesasniedza savus mērķus.

13.41. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav nekas, un sarunu ar viņu nebūs, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kā norādīja Ukrainas līderis, Putins viņam šodien "nav nekas", atzīstot arī, ka nesaprot, "kas Krievijā pieņem lēmumus".

Kaut arī Maskava pastāvīgi runā par mieru, tā melo, jo vienlaikus apšauda Ukrainu ar raķetēm, sacīja Zelenskis.

Atbildot uz jautājumu, vai ir iespējama tikšanās ar Putinu, Ukrainas prezidents sacīja: "Man tas nav interesanti. Nav interesanti tikties, nav interesanti runāt. Es tiešām nesaprotu, kas Krievijā pieņem lēmumus."

12.51. Vācijas apsolītie tanki "Leopard" ieradīsies Ukrainā "marta beigās, aprīļa sākumā", ceturtdien paziņoja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Ukrainas karavīru apmācības ar Vācijas kājnieku kaujas mašīnām "Marder" sāksies tuvākajās dienās, bet Ukrainas karavīriem, kuri tiks apmācīti ar "Leopard", tās sāksies nedaudz vēlāk, pavēstīja Pistoriuss.

12.25. Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara rezultātā Ukrainas ekonomika sarukusi par 35%, liecina ANO aplēses. Ukrainas budžeta ikmēneša deficīts Krievijas agresijas dēļ ir pieci miljardi dolāru, teikts ANO ziņojumā.

12.10. ASV uzņēmums "Lockheed Martin", kas ražo reaktīvos iznīcinātājus F-16, ir gatavs piegādāt lidmašīnas valstīm, kas savus iznīcinātājus nodos Ukrainai, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz "Lockheed Martin" operāciju direktoru Frenku Sentdžonu.

Šobrīd ir "daudz runu par iznīcinātāju F-16 nodošanu trešajām pusēm", sacīja "Lockheed Martin" vadības pārstāvis, tas ir, ka valstis varētu reeksportēt savus amerikāņu iznīcinātājus uz Ukrainu gaisa telpas aizsardzībai.

11.40. Sankciju piemērošanas prakse Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atšķiras, tostarp pieredzes trūkumu vai pārvaldības sistēmas negatavības dēļ, tādēļ ir būtiski strādāt pie vienotas prakses ieviešanas, novēršot sankciju apiešanu, šodien ikgadējās ārlietu debatēs Saeimas sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kamēr Krievija turpina karu Ukrainā un ir okupējusi daļu tās teritorijas, Latvija saglabā nemainīgu pozīciju par stingru sankciju politikas turpināšanu pret Krieviju, uzsvēra politiķis. Eiropas Savienība jau ir spērusi soļus lielākai harmonizācijai attiecībā uz sankciju ievērošanu un atbildību par sankciju pārkāpšanu.

11.32. Krievijas karš Ukrainā ir ne tikai Krievijas imperiālistu karš, bet arī karš par vērtībām un to, kādas vērtības un kāda kārtība valdīs Eiropā, tostarp, vai noturēsies brīvība, demokrātija un likuma vara, vai arī brutāla diktatūra ņems priekšroku, ceturtdien Saeimas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Krievijas karš Ukrainā ir brutāls, un savā brutalitātē teju vai neticami, ka tas notiek tepat, Eiropā," sacīja premjers, norādot, ka ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu Ukrainu ne tikai karā ar ieročiem, munīciju un droniem, bet arī ar humāno, medicīnisko un finansiālo palīdzību.

11.17. Krievija joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds NATO, šodien Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Politiķis atzīmēja, ka Rietumu reakcija uz Krievijas agresiju ir labāka sagatavotība un noturība, kā arī stingra atturēšana un aizsardzība.

10.57. Krievija ceturtdienas rītā uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 30 raķešu un uzbrukuma dēļ darbojas pretgaisa aizsardzība, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

"No Murmanskas apgabala izlidoja aptuveni seši bumbvedēji Tu-95 un palaida raķetes. Gaidām vairāk nekā 30 raķešu, kuras jau sākušas parādīties dažādos rajonos. Pretgaisa aizsardzība darbojas. Jā, ir sprādzieni dažos apgabalos. Ir skaidrs, ka jāpaliek patversmēs," pavēstīja Ihnats.

10.52. Krievijas režīms vairs neslēpj savu zvērīgo seju, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Rinkēvičs uzsvēra, ka pagājušā gada 24.februāra rītā līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, sabruka miers Eiropā un starptautiskajai kārtībai tika dots smags trieciens. "Eiropā plosās karš. Mūsu morālā un politiskā izvēle ir skaidra - tas ir atbalsts Ukrainai līdz tās galīgai uzvarai. Tikai tā var panākt ilgstošu mieru Eiropā un nostiprināt mūsu valsts drošību," sacīja ministrs.

10.24. Demokrātiskajām valstīm ir jāturpina vākt starptautisko atbalstu tribunāla izveidei, lai sauktu pie atbildības Krieviju par tās īstenoto uzbrukumu un kara noziegumiem pret Ukrainu, intervijā TV3 pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Politiķe atzina, ka pašlaik nevar cerēt, ka ANO Drošības padome atbalstīs tribunāla pret Krieviju izveidi, jo Krievija ir šīs padomes pastāvīgā dalībvalsts ar veto tiesībām. Kalnietes skatījumā, tā vietā jāvirzās uz balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā un jāvāc diplomātiskais atbalsts, lai tur panāktu pozitīvu balsojumu.

10.07. Ceturtdienas rītā Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos atkal tika izsludināta gaisa trauksme. Vairāki "Telegram" kanāli un mediji ziņo par iespējamu krievu spārnoto raķešu palaišanu no stratēģiskajiem bumbvedējiem Kaspijas jūras reģionā.

Harkivas, Mikolajivas un Odesas "Telegram" kanāli ziņo, ka šajās pilsētās un apgabalos raķešu triecienu draudu dēļ tiek steidzami atslēgta elektrība. Kijivas, Vinnicas un Dņipropetrovskas apgabalos darbojas pretgaisa aizsardzība un dzirdami sprādzieni.

09.28. Uzbrukumi ar nelieliem spēkiem, ko Krievijas armija pēdējo dienu laikā Ukrainā īsteno frontes dienvidaustrumu sektorā Zaporižjas un Doneckas apgabalos, varētu būt mēģinājums Ukrainas spēkus turēt izstieptus frontes līnijā, lai galu galā radītu apstākļus lielam uzbrukumam ziemeļos Luhanskas apgabalā, uzskata ASV Kara studiju institūta analītiķi.

08.54. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 123 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 780 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 3175 tankus, 6334 bruņutransportierus, 2169 lielgabalus, 452 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 220 zenītartilērijas iekārtas, 292 lidmašīnas, 282 helikopterus, 1908 bezpilota lidaparātus, 749 spārnotās raķetes, 4986 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 195 specializētās tehnikas vienības.

08.02. Ukrainas armija naktī uz ceturtdienu notriekusi 24 Krievijas palaistos kamikadzes dronus "Shahed-136/131", sociālajā tīkla "Facebook" pavēstīja Ukrainas gaisa spēki. Droni palaisti no Azovas jūras austrumu krasta.

"Visus 24 iznīcināja Bruņoto spēku zenītraķešu vienības, iznīcinātāju aviācija, mobilās uguns grupas, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku citu struktūru pretgaisa aizsardzības vienībām," teikts paziņojumā.

07.09. Kanādas armija izskata iespēju nosūtīt Ukrainai tankus "Leopard", un šobrīd tiek apsvērts Ukrainas atbalstam piešķiramo tanku daudzums, vēsta laikraksts "Ottawa Citizen", atsaucoties uz avotiem Aizsardzības un rūpniecības ministrijā.

05.16. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) trešdien iekļāva Ukrainas pilsētas Odesas vēsturisko centru Pasaules mantojuma sarakstā, neraugoties uz Krievijas pretestību. UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 21 dalībvalsts balsojumā šāds lēmums tika pieņemts ar sešām balsīm par un vienu pret, 14 valstīm atturoties.

Krievija, kas kopš pērnā gada 24.februāra īsteno pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, vairākkārt mēģināja aizkavēt balsojumu par Odesas vēsturiskā centra "izcilās universālās vērtības" atzīšanu un "visas cilvēces pienākumu to aizargāt".