Turcija atliek sarunas ar Zviedriju un Somiju par to uzņemšanu NATO

© pixabay.com

Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO, otrdien ziņo turku mediji.

Sarunas bija paredzētas februārī, atsaucoties uz avotiem turku diplomātu aprindās, vēsta mediji.

Šāds lēmums pieņemts nākamajā dienā pēc prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.

Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.

Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Tomēr situāciju papildus sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.

Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.

Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais