Stoltenbergs kritizē Erdogana nostāju attiecībā uz Zviedrijas uzņemšanu NATO

© Reuters/Scanpix/Leta

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kritizējis Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana nostāju, ka Zviedrijai nevajadzētu cerēt uz Turcijas atbalstu uzņemšanai NATO pēc sestdienas akcijas, kad pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tika sadedzināts Korāns.

Izpausmes un uzskatu brīvība ir gan Zviedrijas, gan citu NATO valstu vērtīgi aktīvi, intervijā vācu telekanālam "Welt" sacīja Stoltenbergs.

"Un tieši tāpēc šīs nepiedienīgās akcijas nav automātiski nelikumīgas," sacīja NATO ģenerālsekretārs, uzsverot, ka Zviedrija akciju nepārprotami nosodījusi.

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO valstis, kas joprojām nav atbalstījušas Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē.

Kā pirmdien sacīja Erdogans, "Zviedrijai nevajadzētu gaidīt no mums atbalstu dalībai NATO," pirmo reizi oficiāli komentējot sestdien notikušo protesta akciju, kuru Zviedrijas policija atļāva, neskatoties uz Turcijas iebildumiem.

Labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans sestdien pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā sadedzināja Korānu.

Zviedrijas līderi nosodīja šo protesta akciju, taču aizstāv zviedru priekšstatu par vārda brīvību.

Paludana sarīkotā protesta akcija vēl vairāk sarežģījusi Zviedrijas centienu iestāties NATO.

Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.

Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Zviedrijas policijas lēmums atļaut Paludanam realizēt iecerēto protesta akciju pamatīgi saniknojis Ankaru, un tā atcēlusi Zviedrijas aizsardzības ministra plānoto vizīti Turcijā un izsaukusi Zviedrijas vēstnieku.

Pasaulē

Rokmūzikas trakajā pasaulē šokējoša uzvedība parasti netiek nosodīta. Patiesībā tā gandrīz tiek uzskatīta par obligātu, raksta “BBC News”. Ja šajā ziņā pastāv kādas robežas, neviens tās nav pārkāpis biežāk nekā Džons Maikls Osborns, labāk pazīstams kā Ozijs Osborns jeb Tumsas princis, kurš nomira otrdien 76 gadu vecumā. Šī iesauka nav nejauša. Ozijs to ieguva no grupas “Black Sabbath” faniem par savu drūmo skatuves tēlu un dziesmu tekstiem, kas bija pilni ar atsaucēm uz okultismu. Bet tas, ko Ozijs izdarīja 1982. gada 20. janvāra vakarā, kad nelaimīgam mazam sikspārnim tika nokosta galva, bija patiesi kas neprātīgs – pat zinot mūziķa ļoti vaļīgos uzvedības paradumus.

Svarīgākais