Erdogans: Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt atbalstu uzņemšanai NATO

© Scanpix

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien brīdinājis Zviedriju, ka pēc Korāna sadedzināšanas pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tai nevajadzētu gaidīt viņa atbalstu tās uzņemšanai NATO.

"Zviedrijai nevajadzētu gaidīt no mums atbalstu dalībai NATO," paziņoja Erdogans, pirmo reizi oficiāli komentējot sestdien notikušo protesta akciju, kuru Zviedrijas policija atļāva, neskatoties uz Turcijas iebildumiem.

Labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans sestdien pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā sadedzināja Korānu.

Zviedrijas līderi nosodījuši šo protesta akciju, taču aizstāv zviedru priekšstatu par vārda brīvību.

Paludana sarīkotā protesta akcija vēl vairāk sarežģījusi Zviedrijas centienu iestāties NATO.

Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.

Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Zviedrijas policijas lēmums atļaut Paludanam realizēt iecerēto protesta akciju pamatīgi saniknojis Ankaru, un tā atcēlusi Zviedrijas aizsardzības ministra plānoto vizīti Turcijā un izsaukusi Zviedrijas vēstnieku.

Erdogans paziņoja, ka Korāna sadedzināšana ir naida noziegums, ko nevar aizstāvēt, atsaucoties uz vārda brīvību.

"Skaidrs, ka tie, kas izraisīja šādu apkaunojumu mūsu valsts vēstniecības priekšā, vairs nevar gaidīt no mums nekādu labvēlību saistībā ar viņu pieteikumu dalībai NATO," paziņoja Erdogans.

Pasaulē

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.

Svarīgākais