Azerbaidžānas īstenotās blokādes dēļ Kalnu Karabaha slēdz skolas

Azerbaidžānai turpinot Kalnu Karabahas blokādi, armēņu strīdus reģiona varasiestādes piektdien elektrības un gāzes piegāžu pārrāvumu dēļ slēgušas skolas.

Kopš decembra vidus azerbaidžāņu grupa bloķē vienīgo ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju, protestējot, kā apgalvo blokādes organizētāji, pret nelegālajām raktuvēm, kas it kā nodara kaitējumu reģiona videi.

Blokādes rezultātā reģionā ar 120 000 iedzīvotāju trūkst pārtikas, medikamentu un degvielas.

"Azerbaidžānas blokādes dēļ Arcahas teritorijā šodien 117 izglītības iestādes uz laiku slēgtas," pavēstīja Kalnu Karabahas amatpersonas, lietojot armēņu pieņemto reģiona oficiālo nosaukumu.

Vairāki desmiti bērnudārzu un pirmsskolas iestāžu slēgtas kopš janvāra sākuma, norādīja amatpersonas.

Armēņu amatpersonas apsūdz Azerbaidžānu, ka tā Kalnu Karabahā cenšas panākt vispārējas humānās krīzes izraisīšanos.

Armēnija arī apsūdz Azerbaidžānu, ka tā ziemas vidū izraisījusi elektropiegāžu pārrāvumus, apgalvojot, ka Baku liedz elektrolīnijas remontēt.

"Arcahas tauta ir humānās katastrofas priekšā," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kalnu Karabahas prezidenta palīgs Davids Babajans.

"Azerbaidžānas galvenais uzdevums ir radīt neciešamu apstākļus, lai armēņi pamestu savu dzimteni," skaidroja amatpersona.

Pārtikas un medikamentu trūkums ir akūts, piektdien norādīja valdība.

Kalnu Karabahas iedzīvotāji šonedēļ sāka saņemt pārtikas kartiņas cukura, rīsu, griķu un saulespuķu eļļas iegādei.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.