Piektdiena, 1.marts

redeem Ilgvars, Ivars

arrow_right_alt Pasaulē

EP prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības

© pixabay.com

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien pieņemtajā rezolūcijā prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP norāda, ka Krievijas spēku pastrādātās zvērības Bučā, Irpinā un daudzās citās Ukrainas pilsētās liecina par Krievijas brutalitāti un uzsver, cik svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai vainīgos sauktu pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

EP deputāti prasa Eiropas Savienībai (ES) ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību mudināt veidot īpašu starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību un tās sabiedrotos.

EP deputāti apgalvo, ka tribunāla izveide aizpildītu vakuumu starptautiskajā krimināltiesiskumā un palīdzētu Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanai, jo patlaban tai nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumiem pret Ukrainu.

EP deputāti uzsver, ka precīzs īpašā tribunāla sastāvs un darbības metodes vēl jānosaka, tomēr tam ir jābūt jurisdikcijai izmeklēt ne tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas politiskās un militārās vadības, bet arī Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko un viņam pietuvināto personu darbību Baltkrievijā.

Deputāti arī akcentē, ka ES sagatavošanās darbs saistībā ar īpašo tribunālu būtu jāsāk nekavējoties un sevišķa uzmanība jāveltī tiesas izveides pasākumiem sadarbībā ar Ukrainu, kā arī jāpalīdz Ukrainas un starptautiskajām iestādēm vākt pierādījumus, kurus nākamajā tribunālā varētu izmantot.

EP uzskata, ka īpašā tribunāla izveide skaidri signalizētu Krievijas un starptautiskajai sabiedrībai, ka prezidentu Putinu un Krievijas vadību var notiesāt par agresijas noziegumu Ukrainā. EP deputāti visbeidzot arī uzsver, ka Krievijai Putina vadībā vairs nebūs iespējams atgriezties pie ierastās lietu kārtības attiecībās ar Rietumiem.

Rezolūcija tika pieņemta ar 472 balsīm par, 19 pret un 33 atturoties.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.