Lietuva un Zviedrija lūdz EK iesaistīties sarunās par elektrības ražotāju virspeļņas sadali

Lietuva un Zviedrija nesen lūgušas Eiropas Komisiju (EK) iesaistīties kā vidutājam abu valstu sarunās par elektrības ražotāju gūtās virspeļņas sadalīšanu, ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" viņš teica, ka pirms nedēļas pēc savstarpējām konsultācijām puses vērsušās EK.

Kreivis stāstīja, ka trešdien Lietuvas enerģētikas viceministrs Briselē ir ticies ar amatpersonām, kas atbildīgas par sarunām, tomēr detalizētākus komentārus viņš nesniedza, sakot, ka sarunas "nenotiek ar mediju starpniecību".

Vēlāk ceturtdien Kreivis žurnālistiem apliecināja, ka EK kā vidutāja iesaistīšanās lūgta kopā ar Zviedriju.

Septembra beigās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri vienojās, ka no 2022.gada 30.decembra līdz 2023.gada 30.jūnijam tiek noteikti griesti faktiskajiem ieņēmumiem 180 eiro par megavatstundu "elektroenerģijas ražotājiem, arī starpniekiem, kas elektrības ražošanai izmanto tā dēvētās inframarginālās tehnoloģijas, piemēram, atjaunīgos energoresursus, kodolenerģiju un brūnogles".

Regulējums noteic, ka "situācijās, kad dalībvalsts tīrā importa atkarība ir vienāda ar 100% vai lielāka, līdz 2022.gada 1.decembrim ir jānoslēdz vienošanās par virspeļņas atbilstošu sadalījumu starp importējošo dalībvalsti un galveno eksportējošo valsti".

Kreivis decembrī pieļāva, ka būs nepieciešama ES kā vidutāja iesaistīšanās, jo Lietuva un Zviedrija nav vienojušās par galvenās eksportētājvalsts jēdzienu, kas ES dokumentos nav skaidri definēts.

Lietuva pa 700 megavatu kabeli "NordBalt" importē elektrību no Zviedrijas, bet elektrība valstī ieplūst arī pa starpsavienojumiem ar Latviju un Poliju.