EP deputāti aicina sākt izmeklēšanu pret ES paplašināšanās komisāru Olivēru Vārhelji

© pixabay.com

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien aicināja sākt izmeklēšanu pret Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāru Olivēru Vārhelji, uzskatot, ka viņš ir pārāk labvēlīgi noskaņots pret Serbijas prokrievisko prezidentu Aleksandru Vučiču.

Vārhelji, kurš ir Ungārijas pilsonis, būdams paplašināšanās komisāra amatā atbild arī par ES attiecībām ar Balkānu valstīm un pārrauga šo valstu sarunas ar Briseli par pievienošanos blokam.

ES likumdevēji aicinājuši Eiropas Komisiju (EK) sākt "neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Vārhelji rīcība un politika nav pretrunā ar komisijas rīcības kodeksu un viņa ES līgumā noteiktajām saistībām".

Vučičs šomēnes kritizēja ES prasību Serbijai piemērot sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā un nodēvēja to par brutālu jaukšanos Serbijas iekšējās lietās. Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuram ir labas attiecības ar Vārhelji, ir kritizējis sankciju piemērošanu Krievijai.

Serbija vēlas iestāties ES, taču ir vairākkārt ignorējusi Briseles aicinājumus pielāgot savu politiku ES politikai, tai skaitā sankciju jautājumā.

2021.gada decembrī EK pārsteidza daudzus, sākot ar Serbiju sarunas par iestāšanos ES, lai gan Serbija joprojām nav atrisinājusi domstarpības ar Kosovu.

Vārhelji toreiz sacīja, ka Serbija sper vēl vienu ļoti svarīgu soli ceļā uz pievienošanos ES.

ES likumdevēji ir arī nobažījušies par Vārhelji attieksmi pret Bosnijas un Hercegovinas serbu nacionālistu līderi Miloradu Dodiku, kurš iestājas par Serbu Republikas atdalīšanos un pievienošanos kaimiņvalstij Serbijai, atklāti atbalsta Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu un kuram ASV piemērojušas sankcijas par miera un demokrātijas graušanu valstī.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais