Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien deva mājienu, ka varētu izsludināt prezidenta un parlamenta vēlēšanas 14.maijā.
Atbilstoši patlabanējam plānam nākamajām vēlēšanām būtu jānotiek tikai 18.jūnijā, bet amatpersonas jau vairākas nedēļas izteikušās, ka vēlēšanas varētu tikt pārceltas uz agrāku datumu reliģisko svētku un skolu eksāmenu dēļ.
Erdogans uzrunāja valdošās Taisnības un attīstības partijas (AKP) biedrus, atgādinot par mūsdienu Turcijas pirmajām brīvajām vēlēšanām 1950.gadā.
14.maija vēlēšanās togad uzvarēja Adnans Menderess, un nākamos desmit gadus viņš bija premjerministrs. Menderess tika gāzts 1960.gada pučā, bet vēl pēc gada sodīts ar nāvi. Cita starpā viņš bija apsūdzēts 1955.gada Stambulas grieķu grautiņa organizēšanā.
Erdogans 20 gadus atrodoties Turcijā pie varas premjerministra un prezidenta amatā, sevi vairākkārt salīdzinājis ar Menderesu.
"Nelaiķa Menderess 1950.gada 14.maijā sacīja "vienreiz pietiek, cilvēkiem būs savs vārds sakāms " un uzvarēja pie vēlēšanu urnām," atgādināja Erdogans.
"Mūsu cilvēki dos savu atbildi [opozīcijai] šajā pašā dienā 73 gadus vēlāk," viņš sacīja.
Ieilgušās ekonomiskās krīzes dēļ cietuši arī Erdogana reitingi.
Tiesa gan, arī opozīcija joprojām nav spējusi vienoties par vienu kandidātu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Erdoganam būs vēl jāpacīnās, lai saglabātu kontroli pār parlamentu.
Konservatīvā AKP šobrīd veido koalīciju ar galēji labējo Nacionālistiskās kustības partiju, (MHP), kas pēdējo gadu laikā atbalstu krietni zaudējusi.