Lietuvas likums atļaus uz robežas piespiest migrantus doties atpakaļ

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos likumu grozījumus, kas paredz uz robežas piespiest doties atpakaļ nelegālos migrantus.

Valsts robežas un tās apsardzības likuma un Ārvalstnieku juridiskā statusa likuma grozījumu projekts tiks iesniegts parlamentā.

Ja Seims pieņems grozījumus, tie stāsies spēkā 1.jūnijā.

Grozījumu pakete paredz, ka varasiestādes var liegt ierašanos valstī ārvalstniekiem, kuri plāno vai ir šķērsojuši valsts robežu tam neparedzētās vietās vai robežšķērsošanas vietās, bet pārkāpjot robežšķērsošanas procedūru. Tādas normas spēkā būtu tikai tad, ja valstī izsludināta ekstremālā vai ārkārtējā situācija.

Noteikumi par migrantu piespiešanu doties atpakaļ tiktu piemēroti katrā gadījumā individuāli un netiktu attiecināti uz gadījumiem, kad cilvēki Lietuvā vēlas ierasties, bēgot no militāras agresijas vai vajāšanas.

Ārvalstniekiem, kuri netiek ielaisti Lietuvā, būtu tiesības lūgt izvērtēt, vai viņiem ir nepieciešama palīdzība. Ja tiktu apstiprināta tāda nepieciešamība, migrantiem tiktu sniegta neatliekamā medicīniskā vai cita veida palīdzība.

Likumprojekts arī paredz atcelt normu, ka patvēruma meklētāju var aizturēt, ja persona ir ieradusies Lietuvā, nelegāli šķērsojot valsts robežu.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija ierosina saglabāt pašlaik spēkā esošos noteikumus, ka līdz lēmumam par migranta tiesībām palikt Lietuvā personas tiek izmitinātas robežkontroles punktos, Valsts robežsardzes dienesta Bēgļu uzņemšanas centrā vai citās vietās bez tiesībām brīvi pārvietoties pa valsti.

Šāds ierosinājums ir saistīts ar ES Tiesas pērn pieņemto spriedumu, ka Lietuvas tiesību akti neļauj nelegālajiem migrantiem lūgt patvērumu un ļauj viņus aizturēt tikai par nelegālu valsts robežas šķērsošanu, taču tas ir pretrunā ar ES direktīvām.

Pašlaik robežsargi migrantus piespiež doties atpakaļ saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, kas tika izdots saistībā ar nelegālās migrācijas pieaugumu no Baltkrievijas puses.

Kritiķi uzstāj, ka prakse ir pielīdzināma izraidīšanai, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Lietuvas valdība to sauc par "iebraukšanas aizliegumu ārvalstniekiem", lai gan dažreiz migranti tiek piespiesti doties atpakaļ uz Baltkrieviju pēc tam, kad jau ir šķērsojuši robežu.

Nevalstiskās organizācijas kritizē Iekšlietu ministrijas ierosinātos grozījumus, uzstājot, ka tie paredz tikai formālas izmaiņas noteikumos, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām un nerisina problēmas, uz kurām norādījusi ES Tiesa.

Lietuvas iekšlietu ministre Bilotaite trešdien paziņoja, ka "ES tiesību normas atpaliek no notikumu attīstības", tādēļ valstij ir jāpieņem nacionāli pasākumi, lai aizsargātos pret "hibrīduzbrukumiem un migrācijas instrumentalizācijas".

Kā paskaidroja ministre, arī Igaunija un Somija pieņem tādus likumus.

Bilotaite norādīja, ka jau kopš migrantu krīzes sākuma Lietuva ir mēģinājusi rast līdzsvaru starp nacionālo drošību un cilvēktiesībām, tādēļ tiek grozīta arī patvēruma lūgšanas kārtība.

No 2021.gada gada 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 19 400 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022.gadā kopumā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem kopumā liedza vairāk nekā 11 200 reižu.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.