NATO un Eiropas Savienība (ES) veidos kopīgu darba grupu, kuras mērķis būs efektīvāk aizsargāt bloka kritisko infrastruktūru, paziņojušas amatpersonas
"Mēs esam pieredzējuši "Nord Stream" sabotāžu. Tā parādījusi, ka mums jābūt gataviem un mums jāstājas pretī šiem jaunā veida draudiem," paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bijusi sabotāža.
Vairākas Eiropas valstis pēc šīm eksplozijām pastiprinājušas kritiskās infrastruktūras drošību.
"Mūsu eksperti no NATO un Eiropas Savienības strādās roku rokā, lai identificētu galvenos draudus mūsu kritiskajai infrastruktūrai, apskatītu stratēģiski vājās vietas," paziņoja Leiena.
Darba grupa aptvers kritisko infrastruktūru tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā vide un kosmoss, atklāja Leiena.
"Noturība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir būtiska mūsu kopīgo centienu daļa," norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka to apliecinājusi arī "Nord Stream" cauruļvadu sabotāža un Krievijas prezidenta Vladimira Putina centieni padarīt enerģētiku par ieroci.
ES un NATO kopīgā darba grupa būs svarīgs solis mūsu sabiedrību stiprināšanā un drošības garantēšanā, sacīja Stoltenbergs.
Amatpersonas par kopīgās darba grupas izveidi paziņoja dienu pēc tam, kad parakstīja deklarāciju par sadarbības paplašināšanu starp ES un NATO.
