NATO un ES paraksta deklarāciju par sadarbības paplašināšanu

© pixabay.com

NATO un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas otrdien Briselē parakstījušas kopīgu deklarāciju, solot paplašināt sadarbību starp abām institūcijām.

Sadarbība tagad ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk, pēc deklarācijas parakstīšanas norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mums jāturpina stiprināt partnerība starp NATO un Eiropas Savienību, un mums jāturpina stiprināt mūsu atbalsts Ukrainai," sacīja Stoltenbergs.

Deklarācijā uzsvērts, ka NATO un ES stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs "Putins vēlējās ieņemt Ukrainu pāris dienās un sašķelt mūs. Abos gadījumos viņš acīmredzami cietis neveiksmi," sacīja Stoltenbergs.

"Putins vēlējās mazāk NATO, bet panācis pretējo. Viņam tiks vairāk NATO un vairāk ES," piebilda Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Mēs ar kodīgu sankciju režīmu uzturēsim spiedienu uz Kremli tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs paplašināsim šīs sankcijas uz tiem, kas militāri atbalsta Krievijas karu, piemēram, Baltkrieviju vai Irānu, un mēs nāksim klajā ar jaunām sankcijām pret Baltkrieviju," paziņoja Leiena.

Stoltenbergs arī pieminēja nākamnedēļ gaidāmo ASV vadīto valstu grupas sanāksmi, kurā šīs valstis, kas saskaņo ieroču piegādi Ukrainai, kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru novērtēs Ukrainas vajadzības.

NATO un ES mērķis ir sadarboties, kad runa ir par ietekmi uz drošību, ko rada klimata pārmaiņas, kosmosa apguve, ārvalstu iejaukšanās un informācijas manipulācijas, sacīja Stoltenbergs.

Deklarācijā arī pieminēta Ķīna, norādot, ka tās augošā pašpārliecinātība rada problēmas, kas ir jārisina.

"Autoritārie spēlētāji izaicina mūsu intereses, vērtības un demokrātijas principus, izmantojot dažādus līdzekļus - politiskos, ekonomiskos, tehnoloģiskos un militāros," teikts deklarācijā.

Darbs pie NATO un ES kopīgās deklarācijas sākās 2021.gadā un tā balstīta uz diviem iepriekšējiem dokumentiem, kas tika parakstīti 2016.gadā un 2018.gadā.

Ievērojami paplašināt sadarbību starp ES un NATO nebūs viegli, jo Turcija, kas ir NATO locekle, neatzīst Kipru, kas ir ES dalībvalsts.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais