Vai Ēģiptē atkārtosies Tunisijas scenārijs?

Nevarētu sacīt, ka 30 gadu pastāvējušais prezidenta Hosnī Mubaraka režīms Ēģiptē būtu saļodzījies, taču nav šaubu, ka notiekošais šajā valstī pamazām sāk atgādināt Tunisijas nemierus, kuru rezultātā no valsts nācās bēgt prezidentam Zinalabidinam Ben Alī – tā protesta akcijas, kas naktī uz trešdienu notika vairākās Ēģiptes pilsētās un prasīja vismaz trīs cilvēku dzīvības, raksturo politikas analītiķi.

Kaut gan vakarrīt Kairas centrā bija relatīvi mierīgi, opozīcijas grupējums 6. aprīļa kustība ar sociālā tīkla Facebook starpniecību aicināja uz jauniem protestiem pret valdošo režīmu.

Informācija par to, cik cilvēku otrdien, kad Ēģiptē bija svētku brīvdiena, pulcējās Kairas centrā, Atbrīvošanas laukumā (Tahrir) netālu no parlamenta ēkas, ir pretrunīga, vēsta AFP. Tomēr jāšaubās, ka patiesībai atbilst varas iestāžu apgalvojumi par "pāris tūkstošiem demonstrantu" – tad nebūtu bijusi nepieciešamība Ēģiptes galvaspilsētas centrā ievest ap 30 000 policistu. 6. aprīļa kustība ir paziņojusi par gandrīz 100 000 demonstrācijas dalībnieku un izteikusi izbrīnu, ka protesta akcijā piedalījušies tik daudz cilvēku.

Akcijā, kurai bija dots nosaukums Dusmu diena, ēģiptieši protestējuši pret pārtikas cenu kāpumu, strauji pieaugošo bezdarbu un autoritatīvo valdību, kas ierobežo vārda un izpausmes brīvības – AP norāda, ka ar šādiem pašiem lozungiem pagājušā gada nogalē sākās protesta demonstrācijas Tunisijā. Starp plakātiem Mubarak, pazūdi, Maizi, brīvību un cieņu bijuši redzami arī lozungi Mēs sekosim Tunisijai, blakus Ēģiptes karogiem plīvojuši arī šīs valsts karogi.

Demonstrantiem izdevies nokļūt līdz Atbrīvošanas laukumam un uzsākt mītiņu, kura laikā dedzinātas H. Mubaraka un viņa dēla fotogrāfijas un piedraudēts laukumu neatstāt, līdz prezidents neatkāpsies no amata. Formulējot savas prasības, demonstranti aicinājuši atkāpties gan prezidentu H. Mubaraku, gan premjeru Ahmedu Nazifu, atlaist parlamentu (tajā dominē prezidentam uzticamās Nacionāli demokrātiskās partijas deputāti) un izveidot nacionālās vienotības valdību, kurā atrastos vieta arī opozīcijas pārstāvjiem.

Aptuveni ap vieniem naktī policija, izmantojot ūdens lielgabalus, asaru gāzi un, pēc dažām ziņām, gumijas lodes, sākusi laukuma atbrīvošanu no demonstrantiem. Ēģiptes iekšlietu ministrija vakar paziņojusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo daļa demonstrantu, galvenokārt radikālie islāmisti, kļuvuši agresīvi, mēģinājuši iebrukt valdošās partijas mītnē, dauzījuši ēku logu stiklus un apmētājuši policistus ar akmeņiem. Opozīcija gan norādījusi, ka stāsti par "islāmistu radikāļiem" ir domāti ASV un citām rietumvalstīm, kas paniski baidās no šādiem grupējumiem. Arī BBC atzīst, ka pagrīdē esošais grupējums Musulmaņu brālība neesot aktīvi iesaistījies protestos pret valdību, par ko tā līderus pat kritizējusi šā grupējuma jaunatnes nodaļa.

Ēģiptes iekšlietu ministrija paziņojusi, ka sadursmēs gājis bojā viens policists, kuram pa galvu trāpījis kāda demonstranta mests akmens. Opozīcija savukārt vēsta par vairākiem smagi piekautiem demonstrantiem – AP reportieris apstiprinājis, ka redzējis, kā aptuveni 20 bruņotu policistu kājām spārda zemē nogāztu protestētāju. Tiek ziņots par vairāku desmitu cilvēku apcietināšanu. Protesta demonstrācijas notikušas arī Izmailijā, Aleksandrijā un Suecā, kur policija ar gumijas lodēm nogalinājusi divus protestētājus. Kopš otrdienas pievakares Ēģiptē slēgta pieeja mikroblogu vietnei Twitter, ar kuras palīdzību opozīcija koordinējusi savu rīcību. Opozīcijai aicinot uz jaunām protesta akcijām, Ēģiptes iekšlietu ministrija paziņojusi, ka 25. janvārī bijusi ļoti liberāla pret demonstrantiem, un solījusi turpmāk nepieļaut līdzīgas protesta akcijas.

Diezgan interesanta ir ārvalstu reakcija. ASV valsts departaments aicinājis Ēģiptes valdību uz dialogu ar opozīciju, uzsverot, ka atbalsta cilvēku fundamentālās tiesības uz pulcēšanās un izpausmes brīvību. Francijas ārlietu ministrija uzsvērusi, ka neiejauksies Ēģiptes iekšējās lietās, taču aicinājusi nepieļaut vardarbību. Savukārt Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni faktiski atbalstījis H. Mubaraku: "Mēs ceram, ka prezidents Mubaraks tāpat kā līdz šim turpinās gudri un tālredzīgi vadīt valsti."

Jāatgādina, ka H. Mubaraks pie varas ir jau gandrīz 30 gadu – šoruden paredzētas jaunas prezidenta vēlēšanas, un viss liecina, ka to laikā viņš varu vēlas nodot sava dēla Gamala rokās. Kaut gan Ēģiptes valdība nereti stāstījusi par ekonomiskajām reformām, kas tiek vai tiks veiktas prezidenta dēla vadībā, statistikas dati liecina, ka situācija valstī ir diezgan kritiska. Ik gadu valsts iedzīvotāju skaits pieaug par aptuveni 2%, un nodrošināt šos cilvēkus ar darbu (pat neraugoties uz tūrisma industrijas attīstību) nav iespējams. Starp ēģiptiešiem, kuri jaunāki par 30 gadiem (un tādu ir aptuveni 60% valsts iedzīvotāju), ir ļoti augsts bezdarba līmenis, aptuveni 40% valsts iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības sliekšņa (nopelna mazāk nekā 2 dolārus dienā), bet trešdaļa ēģiptiešu ir analfabēti.

Tieši uz zemo izglītības līmeni, ierobežoto pieeju internetam, kā arī faktu, ka liela daļa ēģiptiešu neuzticas ne tikai valdībai, bet arī prodemokrātiskajai opozīcijai un Musulmaņu brālībai, norādījuši tie analītiķi, kuri uzskata, ka Tunisijas notikumu atkārtošanās vismaz pagaidām Ēģiptē nav iespējama. Tomēr situācija pamazām mainās un otrdienas nemieri Ēģiptē uzskatāmi par pašu plašāko protesta akciju

H. Mubaraka valdīšanas gados. "Šī ir pirmā reize, kad es piedalos protestos. Mēs esam diezgan gļēvulīga tauta, taču arī mums beidzot jāpasaka režīmam nē," sarunā ar AP saka viesnīcā strādājošais Izmails Sijeds, kurš mēnesī nopelna 50 dolāru.