"Karalis vēl nav pliks". Slaidiņš min, ka Krievijai vēl ir pietiekami daudz resursu, lai uzbruktu Ukrainai

© AP/Scanpix/Leta

Baltkrievija ir kļuvusi par bāzi Krievijas tehnikas atjaunošanai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Viņš skaidroja, ka patlaban, kad kaujas pārvirzījušās Soledaras virzienā, jāsaprot, ka šajā apgabalā ir divas šosejas, kas ir ne vien galvenie Ukrainas armijas apgādes maršruti, bet arī taisns ceļš uz Krievijas mērķa pilsētām. Krievijas mērķis ir pārņemt savā kontrolē šos ceļus, jo, ja ukraiņiem fronte tur salūzt, krievi tiek operatīvajos plašumos un var turpināt uzbrukumu. "Ukrainai tas nav nekas jauns, viņi ir pieraduši aizstāvēties un ir izvērtējuši visus iespējamos draudus, koncentrējot arī pietiekamu aizsardzības spēku," norādīja Slaidiņš.

Eksperts uzsvēra, ka Ukrainai ir jānotur fronte, lai varētu pēc tam ķerties klāt savu zemju atbrīvošanai. Tikmēr Krievija noteikti izdarīs spiedienu, jo Valsts prezidentam Vladimiram Putinam ir jāparāda, ka mobilizētie devuši kādu pienesumu kara laukā. Neskatoties uz Krievijas problēmām, redzams, ka pretinieks ir spēcīgs un mobilizētajiem izdevies saglābt fronti Harkivas apgabalā, piebilda Slaidiņš.

Viņš neizslēdz iespēju, ka Krievijai var izdoties īstenot plāno par pus miljona cilvēku mobilizāciju, turklāt Krievijas mobilizējamais resurss ir apmēram divi miljoni. "Ja Krievija mobilizēs vēl pus miljonu cilvēku un tos apmācīs, kā arī apbruņos, tad tas būs reāls spēks. Lai arī ir jāņem vērā, ka Krievijai ir problēmas ar kaujas tehniku, "karalis vēl nav pliks" un Krievijai vēl ir pietiekami militāro resursu," sacīja Slaidiņš.

Arī "Vagner" grupējums kara laukā nebija slikti vadīts - tas tika vadīts pietiekami efektīvi un pie Bahmutas gūti zināmi panākumi. Turklāt tagad pie Soledaras noliktas atpūtušās, pārapbruņotas krievu vienības, kas liecina, ka krievi lielu uzmanību liek uz Bahmutas-Soledaras telpu.

Slaidiņš prognozēja, ka ukraiņi tagad varētu iztikt ar esošajiem militārajiem resursiem, lai aizstāvētu savas teritorijas, taču tiks strādāts pie stratēģisko resursu uzkrāšanas, lai vēlāk varētu doties uzbrukumā. Ukraiņi arī gaida vēl vienu lielu krievu uzbrukumu. Slaidiņš uzskata, ka krievi uzbruks, par ko liecina formētās vienības, turpmāka mobilizācija, veidojot rezerves.

Krievijai varētu būt problēmas ar raķešu krājumiem, bet tiek likts liels uzsvars uz kaujas tehnikas, kas varētu būt nolaistā stāvoklī, atjaunošu. No tālajiem austrumiem pienāk ešeloni Ukrainas virzienā uz Baltkrieviju, kas ir kļuvusi par bāzi, kur tiek atjaunota Krievijas tehnika. Turp tiek sūtīti grausti, kas tiek likti kopā, sacīja Slaidiņš, piebilstot, ka šajā procesā tiek iesaistīti Baltkrievijas bruņotie spēki.

Kā ziņots, Krievu okupanti pašlaik ir koncentrējuši lielākos spēkus pie Doneckas apgabala Soledaras pilsētas, mēģinot to ieņemt, pirmdien savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Es šodien sarīkoju armijas virspavēlnieka mītnes kārtējo sēdi. Galvenā uzmanība ir pievērsta situācijai Doneckas un Luhanskas apgabalos - tieši tajos virzienos, kas pašlaik ir viskarstākie. Bahmuta un Soledara, Kreminna un Svatove, kopējās perspektīvas Donbasā tuvākajām nedēļām. Kauja pr Donbasu turpinās. Lai gan okupanti pašlaik ir koncentrējuši savus lielākos pūliņus uz Soledaru, šīs smagās un ilgās kaujas rezultāts tomēr būs visa mūsu Donbasa atbrīvošana," sacīja Zelenskis.

Viņš pateicās "visiem mūsu karavīriem, kas aizstāv mūsu Bahmutu un izrāda maksimālu izturību", un "visiem karavīriem Soledarā, kas iztur jaunus un vēl smagākus okupantu uzbrukumus".

"Tas ir ārkārtīgi smagi - tur gandrīz nav palikušas veselas sienas (..) Pateicoties mūsu karavīru izturībai tur, Soledarā, mēs ieguvām Ukrainai papildu laiku un papildu spēkus. Bet ko Krievija tur gribēja iegūt? Pilnīgi viss ir sagrauts, dzīvības tikpat kā nav palicis. Tūkstošiem viņu cilvēku ir zaudēti: visa zeme pie Soledaras ir ar okupantu līķiem un triecienu rētām. Lūk, tā arī izskatās neprāts," sacīja Zelenskis.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais