Šonedēļ Vladimirs Putins liekulīgi prasīja, lai vismaz Ziemassvētkos Ukraina ievērotu pamieru. Okupantu karaspēks gan asiņainos uzbrukumus turpināja. Pēc vēsturiskās Ukrainas prezidenta vizītes ASV, Vašingtona sola ukraiņiem savu supermoderno "Patriot" pretgaisa aizsardzības. Vēl pirms dažiem mēnešiem rietumi pat neizskatīja iespēju šādus ieročus ukraiņiem piegādāt. Šonedēļ Vācija, Francija un vakar arī Somīja paziņoja, ka gatava dot tankus un bruņmašīnas. Tomēr tuvāko nedēļu un mēnešu prognozes diemžēl sola daudz kritušo un daudz asiņu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
2023.gads Ukrainai bus smags. Ukraiņu armijas vadība uzskata, ka tuvākajā laikā gaidāms jauns triecienu vilnis no Krievijas
Emocionālo Volodimira Zelenska jaunā gada uzrunu daudzi Ukrainā skatījās šādi. Ar telefonu videozvaniem to rādot saviem radiem okupētajās Ukrainas daļās, kur ukraiņu televīzijas neraida un Zelenska vietā tur bija iespējams redzēt tikai okupantu līderi Vladimiru Putinu.
"Iesim tikai uz priekšu. Mūsu ģimeņu un Krievijas vārdā uzvarēsim. Mūsi vienīgās un mīlētās dzimtenes vārdā. Laimīgu Jauno gadu dārgie draugi. Laimīgu 2023.gadu," sacīja Krievijas diktators.
Putins uzrunu teica, stāvot fonā cilvēkiem armijas uniformās. Tā gan bija butaforija un šie paši personāži redzēti arī citos publiskos pasākumos līdzās diktatoram. No Putina teiktā izriet, ka karš Ukrainā nu ir visas Krievijas misija un katram Krievijas iedzīvotājam ir jābūt daļai no "speciālās militārās operācijas". Daudzi tajā sadzirdēja priekšvēstnesi valstu robežu slēgšanai un absolūtai mobilizācijai.
"Es esmu Oleksejs Rezņikovs. Es esmu Ukrainas aizsardzības ministrs. Par ko tieši jūs karosit? Vai jūs vēlaties nākamajā gadā nomirt, vai arī palikt bez rokām un kājām, lai "kāds" nenonāktu cietumā? Ukrainas karavīri jums populāri izskaidros, kādu kļūdu jūs pieļaujat," teic Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksejs Rezņikovs.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns komentē: "Es domāju, ka Ukrainai noteikti pirms paliks labāk, būs vēl sliktāk. Tas, ko sagaida un publiski izteicies Ukrainas bruņoto spēku komandieris, Krievija gatavo masīvu uzbrukumu, gatavo aptuveni 200 000 karavīru jaunam masīvam uzbrukumam Ukrainai. Un arī viņa skatījumā tā daļējā mobilizācija nemaz nav bijusi tik neveiksmīga. Skaidrs, ka kaut kas tāds nāks. Vai tas būs jau janvārī vai kaut kad martā - Ukraina to uzskata par neizbēgamu. Un ukraiņi paši tam gatavojas. Redzams arī, ka Krievija tam gatavojas. Tiek gatavoti nocietinājumi uz frontes līnijas. Ukraina tiek novājināta ar bezpilota lidaparātu triecieniem, raķešu triecieniem un skaidrs, ka tas tāds relatīvs klusums pirms kaut kā lielāka."
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paredz, ka nākamajos četros piecos mēnešos Krievijas armija var zaudēt vēl līdz 70 tūkstošiem cilvēku un tam Krievija esot gatava. Lai arī Krievijai trūkst moderno raķešu, kaujas laukā iespējams redzēt atlūzas no lādiņiem, kas ražoti vēl pagājušā gada pēdējos mēnešos. Tā saucamie Irānas piegādātie "lidojošie mopēdi" noslogo Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Un arī mūsu armijas speciālisti vērtē, ka to notriekšana ir nesamērīgi dārga.
"Tika publicēts, ja nemaldos, The Newyork Times , kur viņi rakstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki notriec Irānas dronus ar raķetēm, kas ir reizēs dārgākas nekā šie paši droni. Atbildot uz iepriekšējo jautājumu par to, kas sagaida Rietumos, mums ir jābūt gataviem, ka mēs maksāsim par lietām, kas varbūt ne pārāk efektīvi tiek izmantotas. Piemēram, AIM-120 pretgaisa aizsardzības raķetes un tā tālāk.Tas, par ko raksta paši Krievijas militārie eksperti un agresijas līdzjutēji, tas, ka pēdējos mēnešos ir konstants artilērijas šāviņu trūkums. Ko viņi sauc par lādiņu badu. Kas ir atsauce uz 1915. gada Krievijas armijas sakāvēm, kad vienkārši nebija ar ko šaut. Un viņi diskutē, ka notiek tieši tas pats. Un ir mēģinājums kaut kādā veidā šo apiet. Un sadarbība ar Irānu ir viens no veidiem, kā atrisināt šo te konvenciālo līdzekļu trūkumu, kas viņiem izrādās pēc tam, kad karadarbība gāja ne pēc plāna, tad īstenībā tāda plāna B nemaz nebija. Tagad ir trešā līmeņa improvizācija, ko mēs redzam," saka Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Gadumijā okupantu privāto kaujinieku Vagner līderis Jevgeņijs Prigožns radīja priekštatu, ka viņš ar savu militāro grupējumu kontrolē visu notiekošo frontē. Pats personīgi pieskatīja melnos plēves maisos iepakoto okupantu līķu izkraušananu, meta krustus kritušo kapos un slavināja cietumnieku drošsirdību kaujas laukā. Prigožins pirms jaunā gada arī nesa mandarīnus ukraiņu karagūstekņiem.
Vāgneriešu rīcībā ir daudz brīvu līdzekļu, lai spētu ne tikai pirkt ieročus, bet uzturēt savu publisko tēlu. Tā pagājušogad iznāca mākslas filma, kas slavināja Prigožina rokaspuišu vienības. Kinolentes specefekti līdzvērtīgi Holivudas grāvējiem. Bet Vagneriešu loma kaujaslaukos Ukrainā ir pārvērtēta.
"Autoritārajiem režīmiem ir tāds niķis, ka viņi mēģina radīt tādus pretpolus kur ir dažādi drošības spēki, kuri sacenšas savā starpā par to, kurš labāk spēs kaut ko izdarīt. Un tas ir tas, kas notiek Krievijā un, teiksim, Vāgnera grupējums mēģina parādīt to, ka Krievijas bruņotie spēki neko jēdzīgu nespēj izdarīt. Mēs toties spējam izdarīt. Bet, manuprāt, viņi nevienā brīdī nav tādas lielas konkurences ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Un tas vairāk ir vēl viens mehānisms, kā būtu iespējams rekrutēt. Jo, piemēram, man šķiet, ka Krievijas bruņotajos spēkos ideja par to, ka mēs tagad varētu paņemt vairākus tūkstošus cietumnieku un ielikt viņus armijā, tā ideja droši vien izraisīs sašutumu. Bet Vāgnera grupējumā viņus ielikt - tā nav problēma. Tāpēc tas ir rekrutēšanas jautājums - kā iespējams pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu nogādāt līdz līdz frontes līnijai," pauž Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Asinsizliešana Ukrainā ir arī informatīvais karš. Un ne vienmēr līdzās veiksmīgajām operācijām, piemēram, Makijivkā, kur jaungada naktī vienuviet uzsprāga vairāki simti mobilizēto okupantu, mēs reti uzzinām par traģēdijām, kad mirst ukraiņu karavīri. Bet skaidrs, ka tas notiek. Un patiesos traģēdijas apjomus uzzināsim tikai pēc kara.
Ātru atrisinājumu nesola arī sabiedrības noskaņojums Krievijā. Opozīcijas nav, neatkarīgu mediju nav. Levadas centra pētījumi rāda, ka Putina popularitāte ir ap 80%.
"Ja demokrātiskā valstī tas viss notiek ar dažādām socioloģiskajām aptaujām, tad, piemēram, Padomju Savienībā šo funkciju veica KGB caur saviem aģentiem, ziņojumiem un čekas “stukačiem”. Līdzīga sistēma tagad ir arī Krievijas Federācijā. Sabiedriskās aptaujas tiek veiktas. Dažādas organizācijas dažādiem līdzekļiem un veidiem. Un ir skaidrs, ka Vladimirs Putins zina, ka Krievijas sabiedrības lielākā daļa atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā," Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdi Kuzmins.
Nobela miera prēmijas ieguvējs un Novaja Gazeta vadītājs vienā no pēdējām savām intervijām ir gana pesimistitsks, ka Putina režīms sabruks un tauta Krievijā varētu sacelties. Viņaprāt elite joprojām ir pietiekami spēcīga, lai to nepieļautu.
"Tie entuazistiskie un priecīgie izsaucieni, ka tas viss ātri beigsies, tas viss nav taisnība. Krievijai ir gigantiski resursi, gigantiski daudz izrakteņu. Pēc kāda laika visas pasaules valstis sāks, izmantojot starpniekus, iepirkt titānu, retos metālus un citu grupu tankerus ar naftu un visu pārējo. Pasaule pamazām nomierināsies, Krievija pelnīs. Cerēt, ka elite sabruks un kaut kas mainīsies - nekad. Elite ap Putinu ir vienota. Viņa nekad nesakustēsies. Neviens nepateiks nevienu vārdu Putinam. Nekad nav bijusi tik sacementēta elite... Viņiem reāli ir bailes par sevi un saviem tuvākajiem. Un tas ir cementējošs spēks," pauž “Novaja Gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs.
Tikmēr Toms Rostoks norāda, ka ir skumīgi skatīties, ka šādā situācijā Krievijas sabiedrība to pacieš. "Bet laikam jau Krievijai ir jāiziet cauri visām šīm stadijām. Pirmā stadija, ka karš attiecas tikai uz tiem, kuri ir bruņotajos spēkos. Un tu vari būt tur un tu arī vari nebūtu tur - tā ir tava izvēle. Nu šobrīd tādas izvēles īsti vairs nav. Bet šobrīd tiek glābts Krievijas kā lielvaras statuss. Kad jau mēs šo karu esam sākuši, tad mums tas arī ir jāpabeidz ar uzvaru, jo citādāk mūsu spiedīs maksāt reparācijas, mūs sēdinās kara tribunālos uz sola, notiesās mūsu. Un, pasarg Dievs, Krieviju sadalīs, un Krievija kļuvusi par tādu krietni mazāk ietekmīgu valsti uz daudzām desmitgadēm. Nu tad ir šī stadija. Bet es domāju, ka būs arī nākamā stadija, kad cilvēki tomēr būs spiesti pieņemt patiesību, ka šo karu vienkārši nav vērts karot, jo tie zaudējumi ir pārāk lieli. Tā stadija pienāks. Vai viņa pienāks 2023. gadā, par to ir grūti spriest. Bet visam ir robežas, un es domāju, ka ir arī robežas tai bezcerībai, kas valda Krievijā."
Tuvākajā laikā izmaiņas skars Ukrainas pārstāvniecību Latvijā. Prezidents Zelenskis uz Latviju nosūtījis jaunu vēstnieku Anatoliju Kucevolu, kurš iepriekš bijis Ukrainas Ministru kabineta valsts sekretāra vietnieks.