Zviedrija nespēj izpildīt atsevišķas Turcijas prasības valsts dalības NATO apstiprināšanai

Savukārt Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto paziņoja, ka Somija varētu nogaidīt, lai abas valstis NATO var pievienoties reizē.

"Turcija ir apstiprinājusi, ka mēs esam izdarījuši to, ko teicāmies izdarīt, tomēr tā arī saka, ka vēlas to, ko mēs nevaram, ko mēs nevēlamies sniegt," Kristersons sacīja drošības konferencē, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Esam pārliecināti, ka Turcija izlems, mēs tikai nezinām, kad," viņš piebilda, sakot, ka tas ir atkarīgs arī no Turcijas iekšpolitikas un "Zviedrijas spējas parādīt savu nopietnību".

Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, kas sākās pērn februārī, Zviedrija un Somija atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes politikas un pieteicās dalībai NATO.

Tomēr Ankara pieprasījusi, lai Zviedrija un Somija ieņem stingrāku nostāju pret kurdu grupējumiem, kurus tā dēvē par "teroristiskiem", apmaiņā pret atbalstu uzņemšanai NATO.

Turcija vairāk ir vērsusies pret Zviedriju saistībā ar tās ciešākām saitēm ar kurdu diasporu.

Somijas ārlietu ministrs žurnālistiem drošības un ārpolitikas konferences "Rikskonferensen" Zviedrijas rietumos laikā sacīja, ka "Somijai nav tik lielas steigas pievienoties NATO, lai tā nevarētu pagaidīt, kamēr zaļo gaismu saņem arī Zviedrija".

Hāvisto pauda pārliecību, ka Zviedrija un Somija NATO iestāsies vienlaicīgi. Turklāt viņš uzsvēra, ka vienlaicīga pievienošanās aliansei ir nozīmīga arī no militārā viedokļa.

Abas Ziemeļvalstis pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Mēnesi vēlāk tās parakstīja trīspusēju vienošanos ar Turciju, lai atrisinātu Ankaras iebildumus Somijas un Zviedrijas uzņemšanai aliansē.

Bez Turcijas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi tikai Ungārija, kas to solījusi izdarīt februārī.

NATO un Lietuvas amatpersonas ir paudušas cerību, ka nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Viļņā, Somija un Zviedrija pirmo reizi piedalīsies kā pilntiesīgas dalībvalstis.