NATO vadītie miera uzturēšanas spēki Kosovā ir noraidījuši Serbijas lūgumu ļaut tās spēkiem atļaut atgriezties Kosovā, svētdien paziņoja Serbijas prezidents Aleksandras Vučičs.
Kopš 1999.gada Kosovā izvietotie miera uzturēšanas spēki KFOR secinājuši, ka Serbijas spēku atgriešanās nav nepieciešama, paskaidroja Vučičs.
Serbija decembra vidū, kad pieauga saspīlējums abu pušu starpā, izteica atbilstošu lūgumu. Belgrada lūdza KFOR atļaut Serbijas karavīriem un policistiem atgriezties Kosovā saskaņā ar ANO 1244.rezolūciju.
ANO 1244.rezolūcija paredz, ka īpašos apstākļos starptautiskā uzraudzībā iespējama neliela Serbijas drošības spēku kontingenta atgriešanās Kosovā, lai pildītu zināmus uzdevumus, piemēram, uzturētu sakarus ar starptautiskajām civilajām un militārajām iestādēm, veiktu mīnu lauku atmīnēšanu un apsargātu serbu svētvietas, kā arī svarīgākos robežšķērsošanas punktus.
Tomēr Priština noraidīja Belgradas piedāvāto 1244.rezolūcijas interpretāciju un apgalvoja, ka tā neparedz serbu kontingenta ievešanu nemieru gadījumā.
Vučičs atzina, ka KFOR atbilde bija gaidāma, jo Rietumvalstis atbalsta Kosovas neatkarību.
Rietumvalstis "neuztraucas par serbu zēnu ievainošanu", prezidents sūkstījās valdību atbalstošajā televīzijas kanālā "Pink". "Es negaidīju citu KFOR atbildi," atzina Vučičs.
Pagājušajā nedēļā Kosovas centrālajā daļā Kosovas policists ārpus darba laika sašāva divus etniskos serbus, no kuriem viens ir 11 gadus vecs zēns.
Kārtējo situācijas saasināšanos decembrī izsauca barikādes, kuras serbi sāka būvēt, protestējot pret kāda bijušā serbu izcelsmes policista aizturēšanu aizdomās par uzbrukumiem albāņu policistiem.
Barikādes faktiski bloķēja satiksmi caur diviem robežšķērsošanas punktiem.
Situāciju palīdzēja nomierināt Eiropas Savienības un ASV atbalstītās miera sarunās. Gan Serbija, gan Kosova tiek aicinātas normalizēt attiecības, ja vēlas turpināt savu ceļu uz integrāciju Eiropas Savienībā. Nākamnedēļ reģionā gaidāma augsta ranga ASV delegācijas vizīte.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Aptuveni 50 000 serbu, kas dzīvo Kosovas ziemeļos, atsakās atzīt Kosovas neatkarību un Prištinas valdību. Viņus atbalsta daudzi Serbijas serbi un Serbijas valdība.