Polija atsakās pieņemt Vācijas reparāciju atteikumu
Varšava trešdien atteikusies pieņemt Berlīnes atteikumu maksāt Polijai reparācijas par nacistiskās Vācijas nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā.
"Mēs nepieņemam Vācijas nostāju, mēs to pilnībā noraidām kā nepamatotu un nepareizu," uzsvēra ārlietu ministra vietnieks Arkadjušs Mularčiks.
Otrdien Varšava pavēstīja, ka Vācija ir oficiāli noraidījusi prasību kompensēt nodarītos zaudējumus, kas saskaņā ar Polijas valdības aplēsēm sasniedz 1,3 triljonus eiro.
Mularčiks izteicās, ka Vācijas atbilde esot "pārsteidzoša", piebilstot, ka Berlīne nevar "slēgt jautājumu, kurš nekad iepriekš nav ticis atvērts".
Viņš atzina, ka Polijas valdība no Vācijas puses "nesaskata nekādu gatavību vai vēlmi kompensēt zaudējumus".
Ministra vietnieks norādīja, ka Polija iesniegs Vācijai rakstisku atbildi.
Polijas valdības otrdien izplatītajā paziņojumā izteikts aicinājums ANO "sadarboties un atbalstīt Polijas centienus saņemt reparācijas par Vācijas nodarītajiem zaudējumiem okupācijas laikā no 1939. līdz 1945.gadam".
Berlīne atkārtoti noraidījusi šīs prasības, apgalvojot, ka Varšava no tām esot atteikusies jau 1953.gadā.
Vācijas Ārlietu ministre Annalēna Bērboka, oktobrī apmeklējot Varšavu, atzina Vācijas vēsturisko atbildību, taču uzsvēra, ka no Berlīnes viedokļa reparāciju jautājums esot izsmelts.
Savukārt Polija norādījusi, ka 1953.gada lēmums par atteikšanos no reparācijām, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Varšava noraida arī Berlīnes apgalvojumus, ka jautājums it kā esot galīgi izbeigts līdz ar 1990.gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko pamatu Vācijas apvienošanai.
Šo Vienošanos tolaik slēdza Austrumvācija un Rietumvācija, kā arī četras bijušās okupācijas varas - ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība.
Otrajā pasaules karā, kas sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gadā, tika nogalināti teju seši miljoni Polijas pilsoņu, bet pati valsts cieta milzīgus materiālos zaudējumus, tika nopostītas baznīcas un citas kultūras vērtības, pat veselas pilsētas.