Ķīnas distancēšanās no Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšanas ir vēl viens satraucošs signāls, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš norādīja, ka Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo ekonomisko un politisko ietekmi, cita starpā piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku, vienlaikus kritizējot universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju.
Ministrs uzsvēra, ka Ķīna turpina spēka demonstrēšanu Dienvidķīnas jūras reģionā, īpaši Taivanas virzienā, tādējādi radot riskus stabilitātei reģionā. Savukārt Ķīnas iekšpolitikā pieaug autoritārisma tendences, tostarp sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi, īpaši Sjiņdzanā.
Pēc Rinkēviča paustā, šajā situācijā Latvija par svarīgu uzskata nepieciešamību turpināt ES daudzlīmeņu pieeju Ķīnai kā sadarbības partnerim, ekonomiskam konkurentam un sistēmiskam sāncensim. Tāpat, ministra ieskatā, ir jāturpina Ķīnu aicināt ieņemt noteiktāku un atbildīgāku pozīciju pret Krievijas izvērsto karu.
Ziņojumā ārlietu ministrs skaidroja, ka īpaši nozīmīgi ir mērķtiecīgi aizstāvēt ES ekonomiskās intereses un panākt vienlīdzīgu pieeju Ķīnas tirgum, kā arī pretoties Ķīnas praksei izmantot ekonomisko spiedienu kā politisku instrumentu pret atsevišķām ES dalībvalstīm, tādējādi ietekmējot ES.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvija atbalsta vajadzību īstenot konstruktīvas attiecības ar Ķīnu, īpaši tādu globālo izaicinājumu pārvarēšanā kā klimata pārmaiņas, atomieroču neizplatīšana, kā arī stabilitātes veicināšana Indijas-Klusā okeāna reģionā, vienlaikus apzinoties, ka ES un Ķīnas attiecībās vērtību plaisa turpina paplašināties.
Pēc ministra paustā, Latvija kopā ar sabiedrotajiem NATO vērtēs Ķīnas ietekmi uz starptautisko drošību un Ķīnas stratēģiskās partnerības ar Krieviju attīstību.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija ir pārtraukusi dalību Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā "16+1" kā neatbilstošā Latvijas stratēģiskajām nostādnēm. Tajā pašā laikā Latvija, pēc ministra paustā, ir gatava veidot konstruktīvas un atklātas attiecības ar Ķīnu, vērtējot iespējas sadarbības attīstīšanai uz abpusējā izdevīguma pamata, vienlaikus nevairoties runāt par jautājumiem, kuros nostājas ir būtiski atšķirīgas.