Par meliem un puspatiesībām, kuru mērķis ir kaitēt palestīniešu pašpārvaldei, palestīniešu amatpersonas nodēvējušas kompānijas Al Jazeera ziņas, ka 2008. gadā palestīnieši sarunās ar Izraēlu būtu pauduši gatavību atteikties no lielākās daļas Izraēlas okupētās Austrumjeruzālemes, piekrituši Tempļa kalna nonākšanai starptautiskā kontrolē un mīkstinājuši savu pozīciju bēgļu atgriešanās jautājumā.
Politologi nav pārsteigti, ka sarunu aizkulisēs apspriestas šādas idejas.
Al Jazeera svētdien demonstrējusi pirmo no četru raidījumu sērijas, kas balstās uz vairāk nekā 1600 slepeniem dokumentiem, kas attiecas uz Tuvo Austrumu miera sarunām pagājušajā desmitgadē un nokļuvuši arī britu laikraksta The Guardian rīcībā. Tiek apgalvots, ka 2008. gadā palestīnieši bijuši gatavi piekāpties teju visos svarīgākajos jautājumos, kas vēl šobrīd bremzē Tuvo Austrumu miera procesu, – tiesa, dokumenti ir vienpusēji (nav šaubu, ka tos noplūdinājusi palestīniešu puse) un nevieš skaidrību par Izraēlas reakciju uz šiem priekšlikumiem, ziņo AP.
Raidījums apgalvo, ka 2008. gadā toreizējais palestīniešu puses sarunu vadītājs Ahmeds Kurejī piedāvājis Izraēlai anektēt visas (izņemot vienu) ebreju apmetnes Austrumjeruzālemē, kas tikušas uzbūvētas pēc 1967. gadā notikušās šīs teritorijas okupācijas. Izraēlas valstij piedāvāta arī kontrole pār Jeruzālemes vecpilsētas ebreju un daļēji armēņu kvartāliem, bet apmaiņā palestīnieši piekrituši saņemt Izraēlai piederošu zemi netālu no robežas ar Jordānas upes rietumkrastu, kur kompakti dzīvo daudzi arābi, kas ir Izraēlas pilsoņi. Cits dokuments liecina, ka A. Kurejī piekritis starptautiskas grupas (palestīniešu, izraēliešu, amerikāņu, saūdarābu, ēģiptiešu un jordāniešu) kontrolē nodot arī Tempļa kalnu un Al Aksas mošeju, kas ir trešā svarīgākā islāma svētvieta, – tas gan bijis pagaidu risinājums, līdz Izraēlai un palestīniešiem izdotos panākt kādu vienošanos par svētvietas statusu.
Jāatgādina, ka oficiāli palestīnieši vienmēr pieprasījuši Austrumjeruzālemes atbrīvošanu no okupācijas un redz to kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu. "Mūsu viedoklis ir tāds, ka nekādu sarunu par [Austrum]Jeruzālemi nevar būt. Tā ir mūsu," vēl pagājušonedēļ sacījis palestīniešu prezidents Mahmūds Abāss. A. Kurejī sarunā ar AP norādījis, ka daļa Al Jazeera rīcībā nonākušo dokumentu pavisam noteikti ir safabricēti, savukārt pašreizējais sarunu vadītājs no palestīniešu puses Saebs Erekats (dokumenti liecina, ka arī viņš piedalījies 2008. gada sarunās) norādījis, ka ideja par Austrumjeruzālemes okupācijas legalizēšanu piederējusi Izraēlai, nevis palestīniešiem. "Ja jau mēs būtu izteikuši tik dāsnus piedāvājumus, kādēļ gan Izraēla tos nepieņēma?" retoriski jautājis S. Erekats.
To apstiprinājis toreizējais Izraēlas premjers Ehuds Olmerts, kurš intervijā AP gan precizējis, ka runa bijusi nevis par arābu apdzīvoto zemju atdošanu palestīniešiem, bet gan koridora izveidošanu starp Gazas joslu un Jordānas upes rietumkrastu, – ir skaidrs, ka tikai šāds koridors nodrošinātu vienotas palestīniešu valsts dzīvotspēju.
Al Jazeera plāno atmaskojošo raidījumu sēriju turpināt. Plānots stāstīt arī par palestīniešu piekrišanu piekāpties bēgļu jautājumā – tajās pašās sarunās palestīnieši piekrituši, ka Izraēla desmit gadu laikā uzņem pa 10 000 bēgļu, tātad pavisam 100 000 cilvēku. Jāatgādina, ka palestīniešu oficiālā nostāja ir citāda, – mājās jāatgriežas visiem cilvēkiem, kuri bija spiesti bēgt 1948.– 1949. gada kara laikā, un viņu pēcnācējiem – tātad pavisam vairākiem miljoniem cilvēku, kuriem saskaņā ar palestīniešu standartiem pienākas bēgļa statuss. Tāpat dokumenti liecinot, ka palestīniešu pašpārvaldes vadība bijusi laikus informēta par 2008. gada nogalē Izraēlas uzsākto militāro operāciju Gazas joslā, taču neesot uzskatījusi par nepieciešamu šajā informācijā dalīties ar Gazas joslā valdošo grupējumu HAMĀS.
BBC norāda, ka sarunu kuluāros un neoficiālās tikšanās reizēs vairākas palestīniešu amatpersonas runājušas par līdzīgām iniciatīvām, taču to publiskošana varētu būt nopietns trieciens palestīniešu līderiem. Pēc britu raidkorporācijas ekspertu domām, informācijas noplūde ir kāda pagaidām nezināma M. Abāsa politiskā pretinieka roku darbs.