Vācijas izlūkdienesta amatpersona aizturēta aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

© Ģirts Ozoliņš / F64

Vācijas ārējā izlūkdienesta BND amatpersona aizturēta par valsts nodevību, jo, kā uzskata izmeklētāji, nodevusi Krievijai valsts noslēpumus, pavēstīja prokuratūra.

Aizturētais, kas tiek identificēts kā Karstens L., "informāciju, ko viņš bija ieguvis, veicot profesionālo darbību, nodeva Krievijai", teikts federālās prokuratūras paziņojumā.

Aizdomās turamais aizturēts trešdien, bet varasiestādes pārmeklējušas viņa un vēl viena cilvēka darba un dzīves vietas.

"Izmeklēšana veikta ciešā sadarbībā ar BND," teikts paziņojumā.

BND prezidents Bruno Kāls norādīja, ka viņa aģentūra šobrīd nekādus komentārus par šo lietu nesniegs, jo "piesardzība un diskrētums ir ļoti svarīgi".

"Gadījumā ar Krieviju mums ir spēlētājs, ar kura bezprincipialitāti un gatavību izmantot vardarbību mums ir jārēķinās."

"Katra šīs operācijas detaļa, kas kļūst publiska, nozīmē priekšrocības šim pretiniekam tā centienos kaitēt Vācijai," brīdināja BND vadītājs.

Kopš Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bažas par Maskavas spiegošanas aktivitātēm Vācijā palielinājušās.

Pagājušajā mēnesī Vācijas pilsonim tika piespriests nosacīts sods par informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestiem laikā, kad viņš bija Vācijas armijas rezerves virsnieks.

Oktobrī darbu zaudēja Vācijas kiberdrošības priekšnieks Arne Šēnboms, kad televīzijas satīras pārraidē tika paustas apsūdzības, ka viņam ir saites ar Krievijas izlūkdienestiem.

Vienlaikus vairojušās bažas ne tikai par Krievijas spiegošanas aktivitātēm, bet arī kritiskās infrastruktūras sabotāžas mēģinājumiem un kiberuzbrukumiem.

Vācijas ziemeļu dzelzceļa tīkls oktobrī uz laiku bija paralizēts sabotāžas rezultātā, dažiem notikušajā vainojot Krieviju.

Divās vietās bija pārrauti svarīgi sakaru kabeļi, bet dzelzceļa kustība uz trim stundām apturēta.

Pasaulē

“Budapeštas memorandā 1994. gadā Krievija bija tā, kas garantēja Ukrainas teritoriju drošību, suverenitāti un spēju Ukrainai eksistēt kā no Krievijas neatkarīgai valstij. Krievija ir tā, kas ir pārkāpusi drošības garantijas, tāpēc jebkuri tās prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ka Krievijai ir jābūt daļai no šīm drošības garantijām un ka Eiropa nevar būt daļa no drošības garantijām, jāuztver gandrīz kā joks,” TV24 sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders.

Svarīgākais