Jau kopš pagājušās nedēļas pasaule gaidīja ASV valdības paziņojumu par pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot piegādēm Ukrainai. Trešdien tas beidzot izskanēja - brīdī, kad amerikāņu gaisa kara spēku lidmašīna, kurā atradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gatavojās piezemēties karabāzē netālu no Vašingtonas.
Prezidenta Džo Baidena administrācija pašlaik nevar solīt vairāk kā vienas Patriot baterijas piegādi. Ar to būs par maz, lai karā pret Krieviju nosvērtu svaru kausus par labu ukraiņiem, taču Maskavas nervozā reakcija liecina, ka tai šāds notikumu pavērsiens nebūt nepatīk.
Trešdien vakarā, jau pēc Zelenska tikšanās ar Baidenu un uzrunas ASV Kongresā, preses konferencē Ukrainas prezidentam uzdeva jautājumu - kā viņš rīkosies, kad Patriot baterija jau būs piegādāta Ukrainai un dislocēta pozīcijās. "Droši vien es zvanīšu Baidenam un teikšu, ka mums vajag vēl vairāk Patriot kompleksu," to, ka, neraugoties uz smagajiem kara apstākļiem, viņš nav zaudējis humora izjūtu, apliecināja Ukrainas līderis.
Bet kas tad ir šīs Patriot zenītraķešu sistēmas, kuras Ukraina tik ļoti vēlējusies saņemt kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas agresīvais un neizprovocētais iebrukums kaimiņvalstī? Un ko tās dos Ukrainai, lai uzvarētu šajā karā? Sākumā jāsniedz atbilde uz otro jautājumu, un tā nav īpaši iepriecinoša. Lai cik efektīvi būtu Patriot kompleksi, ar vienu bateriju Ukrainai ir par maz. Daudz par maz, ja ņem vērā, cik intensīvi Krievijas armija pēdējās nedēļās apšauda civilās infrastruktūras mērķus teju visā valsts teritorijā. Viena baterija, kuras sastāvā ir radars, vadības centrs, astoņas raķešu palaišanas sistēmas un apkalpojošais transports, spēj nodrošināt aizsardzību tikai vienam nozīmīgam objektam - vai tā būtu elektrostacija, valdības ēku kvartāls, vai, piemēram, bruņojuma un munīcijas noliktavu komplekss. Ir skaidrs, ka Ukrainas Bruņoto spēku vadībai un Zelenskim nāksies krietni palauzīt galvas, lai izlemtu, kurš tieši būs šis prioritārais aizsargājamais objekts.
Laika lēmuma pieņemšanai ir gana, jo Patriot baterija sākumā ceļos uz Vāciju. Tur, Bavārijā ierīkotajā Grāfenvēras poligonā ar šo ieroču sistēmu apmācīs rīkoties Ukrainas karavīrus, un tas prasīs vairākas nedēļas. Lai gan raķešu palaišanai kaujas apstākļos pietiek ar trim militārpersonām, visas baterijas apkalpošanā iesaistīti aptuveni 90 cilvēki, raksta The Washington Post. Kaujas dežūrās karavīriem jāmainās, tādēļ nepieciešams, lai līdz šim nepazīstamos ieročus apgūtu gandrīz 300 Ukrainas armijas militārpersonu.
Pirmie pretgaisa aizsardzības kompleksi MIM-104 Patriot, kurus izstrādājusi kompānija Raytheon, ASV armijas bruņojumā nonāca 1982. gadā. Sākotnēji tie bija paredzēti, lai notriektu lielā augstumā lidojošas lidmašīnas, taču nākamajos gados pielāgoti arī cīņai pret tuva darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm un spārnotajām raķetēm. Ugunskristības Patriot piedzīvoja 1991. gada Līča kara laikā. Nespējot pretoties amerikāņu pārspēkam, Irākas diktators Sadāms Huseins deva pavēli apšaudīt ASV sabiedroto Izraēlu ar Scud raķetēm, taču Izraēla jau bija iegādājusies Patriot kompleksus, un reti kura no šīm raķetēm (tās faktiski bija nedaudz pārtaisītas padomju raķetes) sasniedza mērķi. Patriot ir arī Saūda Arābijas bruņojumā un palīdz šai valstij neitralizēt Jemenas nemiernieku radītos draudus - viņi diezgan regulāri izšauj uz Saūda Arābiju Irānā ražotas ballistiskās raķetes, taču tās parasti tiek notriektas.
Gadiem ritot, Raytheon modernizējusi Patriot sistēmu, pielāgojot to dažādām vajadzībām. Vienlaikus katra palaišanas ierīce var izmantot vai nu četras PAC-2 raķetes, kuru darbības rādiuss ir 160 kilometri, vai arī 16 PAC-3 raķetes, kuru darbības rādiuss ir 40 kilometri, bet kuras ir krietni precīzākas. Pirmās no minētajām raķetēm (starp citu, katra maksā 3 miljonus dolāru) ir efektīvākas pret ienaidnieka spārnotajām raķetēm un droniem, bet otrās - pret ballistiskajām raķetēm. Kāda munīcija tiks piegādāta Ukrainai, protams, ir kara noslēpums, un par to varēs spriest vien pēc pirmajām Patriot zalvēm.