Balsojumi Apvienoto Nāciju organizācijā liecina, ka Krievijai pasaulē draugu vairs nav daudz, vien daži diktatori. Taču ir vairāki desmiti valstu, kas šajos balsojumos atturas. Tām izšķiroša nozīme varētu būt, ja atbilstoši Ukrainas un ASV kongresa aicinājumam ANO balsos par Krievijas izslēgšanu no Drošības padomes. Tur Krievija kopš iebrukuma sākuma bloķējusi jebkādu rīcību attiecībā uz karu Ukrainā. Neraugoties uz militārajām neveiksmēm karā, Krievija pieliek milzu pūles, lai savu ietekmi Āfrikā palielinātu, ziņo TV3 raidījumā "Nekā personīga".
Pēc Lībijas diktatora Muamara Kadafi gāšanas 2011. gadā šajā valstī valda haoss. Pilsoņu karā iesaistījušies arī algotņi no Krievijas. Islāma ekstrēmisms un ieroču kontrabanda no Lībijas izplatījusies pa visu Sahela reģionu. Nigērā, Mali un Burkinafaso džihādisti sāka bruņotas sacelšanās. Jau desmit gadus vienā no nabadzīgākajiem pasaules reģioniem notiek valsts apvērsumi un bruņoti konflikti.
Mali dzīvo ap 22 miljoniem cilvēku. Tā ir valsts ar bagātu vēsturi - Viduslaikos tā bija viena no turīgākajām impērijām pasaulē, bet tās pilsētā Timbuktu atradās kultūras un izglītības centrs. 19. gadsimta beigās Mali kļuva par Francijas koloniju un tāpat kā citas Francijas aizjūras teritorijas 1960. gadā ieguva neatkarību. Kopš 1991. gada Mali bija demokrātiska valsts. Taču 2012. gadā Tuaregu nemiernieki, izmantojot Lībijas nodrošinātus ieročus, pārņēma kontroli valsts ziemeļos. Valsts lūdza Francijas un citu valsts palīdzību, ar ko izdevās atkarot džihādistu pārņemtās zemes. Taču bruņoti konflikti turpinās, Mali līdz šim gadam atradās ap 25 tūkstošiem ārvalstu karavīru: ANO miera uzturēšanas misija, kur lielāko daļu spēku veido Āfrikas valstu karavīri; Francijas operācija, kā ari Eiropas Savienības misija, kas apmāca Mali bruņotos spēkus. Šis ir bīstamākais no visiem karstajiem punktiem, kur iesaistījies ANO. Bojā gājuši jau vairāki simti karavīru.
Taču kopš 2020. gada viss mainījies. Mali piedzīvojusi divus militārus apvērsumus. Pagājušā gada nogalē franču spēki pamanīja valstī ierodamies Krievijas privātā militārā formējuma "Wagner" pārstāvjus. Francija, pret kuru kā kādreizējo kolonizatoru Sahelā ir neviennozīmīga attieksme, savus spēkus pārcēla uz Nigēru.
Šī gada augustā Mali no Krievijas saņēma sešas Padomju laika militārās lidmašīnas, izkliedējot jebkādas ilūzijas, ka “Wagner” Āfrikā darbojas pēc savas iniciatīvas.
Grupējuma ietekmei un kaujinieku skaitam Mali pieaugot, par šīs valsts pamešanu paziņojusi arī Lielbritānija, to apsver Vācija. Novembra beigās Mali atstāja arī trīs Latvijas karavīri, kas piedalījās Eiropas Savienības misijā, un viens karavīrs, kas Latviju pārstāvēja ANO misijā.
Pirmie Latvijas karavīri uz Mali devās 2013. gadā. Viņu uzdevums galvenokārt bija apmācīt vietējos - Mali - bruņotos spēkus. Tā laika aizsardzības ministrs misiju sauca par vēsturisku, jo tā bija pirmā reize, kad NBS devās uz Āfriku.
Apmācību misijas Eiropa īstenoja arī citviet Āfrikā. Latvija piedalījusies vēl vienā no tām - Centrālāfrikas Republikā. Tieši Mali novērots vislielākais progress, izdevies noformēt apmācītas bruņoto spēku rotas. Taču, kad valstī parādījies "Wagner", situācija mainījās. Aģentūra "Reuters" ziņoja, ka par valsts līderu apsargāšanu un vietējo karavīru trenēšanu "Wagner" mēnesī saņem ap 11 miljoniem dolāru. Visticamāk, krievu grupējums sargā vērtīgu resursu raktuves un saņem ienākumus arī no tām.
ASV valdība ziņo, ka drošības situācija valsti kopš "Wagner" ierašanās pasliktinājusies. Teroristu uzbrukumu skaits pieaudzis par trešdaļu. Reģionos, kurus tagad kontrolē "Wagner", ir ziņojumi arī pašu kaujinieku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
"Ir jau pirmās liecības, ka Mali notikušas pirmās zvērības pret civiliedzīvotājiem, kur darbība ir ļoti pragmatiska. Ja šajā ciematā kāds ir nogalināts, tad mēs šo ciematu ielencam un iznīcinām ar visiem mums pieejamajiem līdzekļiem, " Valdis Kuzmins, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks.
ASV oficiāli avoti apgalvo, ka krievi Mali spēkus apgādā ar veciem un nefukcionējošiem ieročiem, un mudina tos vērst pret ANO miera uzturētājiem.
Šī gada sakumā militārs apvērsums notika arī Burkinafaso, visticamāk, ar Krievijas atbalstu. Pēc apvērsuma tā atbalstītāji ielās svinēja, vicinot Krievijas karogus. Tagad valstī parādījušies "Wagner" kaujinieki.
“Wagner” klātbūtne Burkinafaso nozīmē, ka krievu militāristi nonākuši pie Ganas robežas. Šī valsts ir rietumu partneris un viena no skaļākajām Ukrainas atbalstītājām Āfrikā. Šonedēļ ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens tikās ar Ganas prezidentu Nana Akufo-Ado, Krievijas augošā klātbūtne reģionā bija viens no galvenajiem sarunas tematiem.
Burkinafaso galvenā eksporta prece ir zelts, no kuras tagad daļa tiks krievu "Wagner" grupai.
Vēl vienā reģiona valstī - Centrālāfrikas Republikā - 'Wagner" darbojas jau ilgāku laiku. Šoruden krievu kaujinieku bāze piedzīvoja uzlidojumu. Izskan pieņēmumi, ka to paveikuši ASV bruņotie spēki, bet nekādu pierādījumu tam nav. Šī gan nebūtu pirmā reize, kad ASV armija uzbrukusi "Wagner" grupai. Aptuveni 500 "Wagner" kaujinieki ar tankiem 2018. gada februārī uzbruka 40 ASV karavīru grupai. Neviens no amerikāņiem necieta, bet aptuveni puse no uzbrucējiem aviācijas un “Himars” artilērijas apšaudē gāja bojā.
Arī "Wagner" īpašnieks Jevgenijs Prigožins ilgu laiku noliedza savu saistību ar "Wagner", pat sūdzēja tiesā medijus, kas viņu sauca par "Wagner" saimnieku.
Kopš Ukrainas kara sākuma Prigožins atklāti vervē kaujiniekus Krievijas cietumos, atklājis glancētu ofisu Sanktpēterburgā. Nekas no tā nebūtu iespējams bez īpašas labvēlības no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Galu galā privātu militāru grupējumu darbība Krievijā saskaņā ar likumu nav atļauta.
Prigožins pats ir bijušais cietumnieks, savulaik tika saukts par Putina pavāru. Ar Krievijas prezidenta labvēlību viņš tika pie federālajiem iepirkumiem un tādā veidā audzēja kapitālu. Pētnieki vērtē, ka viņa lojalitāte Putinam ir absolūta.
ASV nostāja pagaidām ir Krieviju par terorismu atbalstošu valsti neatzīt. Taču “Wagner” grupu gan tā apsver deklarēt par teroristisku organizāciju. Tēlu tikai nostiprināja nesenais gadījums, kad šie militāristi publicēja video, kurā ar veseri nogalināja paši savās rindās savervētu cietumnieku, kurš bija padevies Ukrainas gūstā.
