Eiropadomē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē panākta vienošanās par papildu finansiālās palīdzības programmu Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā 2023.gadā, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Neskatoties uz diskusijām atsevišķos sarežģītos jautājumos, ES līdz šim ir spējusi pieņemt nepieciešamos lēmumus, tādējādi nelokāmi turpinot atbalstīt Ukrainu, pauda Kariņš.
Tāpat Eiropadomē pausts atbalsts Krievijas saukšanai pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Latvija, tāpat kā citas valstis ar līdzīgu nostāju, atbalsta īpaša tribunāla izveidi, kura galvenā atbildības joma būtu agresijas noziegums, atzīmēja premjera pārstāvis.
ES līderi, diskutējot par nepieciešamiem pilnveidojumiem Eiropas kopējā enerģētikas politikā, vienojās, ka ir jāturpina ES enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšana.
LETA jau ziņoja, ka ES pieņēmusi devīto sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, tviterī piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Sankcijas vērstas pret Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumiem, bankām, medijiem un valdības amatpersonām.
"Melnajā sarakstā" iekļautas gandrīz 200 personas un iestādes, kas saistītas ar uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un bērnu nolaupīšanu Ukrainā, paziņoja Leiena.
"Melnajā sarakstā" iekļautajām personām aizliegts ieceļot ES un iesaldēti to aktīvi.
Paplašināti arī eksporta ierobežojumi, lai apgrūtinātu Krievijas armijai piekļuvi ķīmiskajām vielām, IT komponentiem un elektronikai ieroču ražošanai, kā arī noteikts pilnīgs bezpilota lidaparātu dzinēju eksporta aizliegums.
ES aizliegta četru Krievijas televīzijas kanālu - "NTV/NTV Mir", "Rossija 1", "Pervij kanal" un REN TV - pārraidīšana.
Aktīvi ES tiks iesaldēti vēl divām Krievijas bankām. Pilnīgs darījumu aizliegums piemērots Krievijas Reģionālās attīstības bankai.
Paplašināts arī investīciju aizliegums projektiem Krievijā, iekļaujot derīgo izrakteņu ieguves nozari ar dažiem izņēmumiem, kas ieviesti attiecībā uz izejvielām, kuras tiek uzskatītas par būtiskām ES ekonomikai.
Sankcijas stājas spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Tāpat ziņots, ka ES līderi ceturtdien piešķīra Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu, uzsākot šīs Balkānu valsts ilgu ceļu uz iestāšanos ES.
Krievijas karš pret Ukrainu ir veicinājis ES gatavību uzņemt jaunas dalībvalstis.
Bosnija ir kļuvusi par trešo valsti pēc Ukrainas un Moldovas, kam pēdējo sešu mēnešu laikā piešķirts ES kandidātvalsts statuss.