Kosova iesniegusi pieteikumu dalībai ES

Kurti pieteikumu dalībai ES iesniedza Čehijas Eiropas lietu ministram Mikulāšam Bekam, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda bloka prezidentūras pienākumus.

"Šī ir vēsturiska diena Kosovas tautai un lieliska diena Eiropas demokrātijai," žurnālistiem Prāgā norādīja Kurti. "Vēstule, kuru esmu atvedis, satur mūsu pilsoņu cerības un sapņus, kas tik smagi strādājuši, lai sasniegtu šo dienu."

Pieteikumu dalībai ES Kurti parakstīja trešdien kopīgi ar Kosovas prezidenti Vjosu Osmani un parlamenta spīkeru Glauku Konjufcu.

Kosova ir pēdējā no Rietumbalkānu valstīm, kas lūgusi tās uzņemšanu ES.

Kā ziņots, otrdien ES par bloka kandidātvalsti atzina Bosniju un Hercegovinu.

Tomēr Kosovas ceļu uz dalību blokā var sarežģīt apstāklis, ka tās neatkarību vēl nav atzinušas piecas ES dalībvalstis - Grieķija, Spānija, Rumānija, Slovākija un Kipra.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

"Esmu pārliecināts, ka ar savu lēmumu un gribu mēs galu galā mainīsim arī skeptiķu prātus," izteicās kurti, piebilstot, ka Priština vēlas pievienoties ES, cik drīz vien iespējams.

Viens no obligātajiem nosacījumiem, lai to panāktu, ir Kosovas attiecību normalizēšana ar Serbiju, taču pēdējā laikā tās atkal ir saasinājušās.

Belgrada uzkurina Kosovā dzīvojošos serbus nepakļauties Kosovas varasiestādēm, un Priština pagājušajā nedēļā pastiprinājusi savas policijas klātbūtni pamatā serbu apdzīvotajā valsts ziemeļdaļā.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Kosova ir apņēmīgi demonstrējusi piesliešanos Rietumiem, kamēr Serbija mēģina balansēt starp rietumvalstīm un Maskavu.

Lai gan Belgrada ir nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu, tā joprojām atsakās pievienoties ES noteiktajām sankcijām pret Maskavu.