ES piekrīt Bosnijai piešķirt kandidātvalsts statusu

Pēc vairākus gadus ilgušā sastinguma ES paplašināšanās procesā, to atkal, šķiet, atdzīvinājis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā.

ES ir satraukta, ka Balkānos savu ietekmi varētu izplatīt Maskava un Pekina, ja reģiona valstu pievienošanās process blokam arī turpmāk tiks bremzēts.

Tāpēc, neskatoties uz nestabilo politisko situāciju, kas valda Bosnijā un Hercegovinā, dalībvalstu Eiropas lietu ministri otrdienas sanāksmē, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) oktobrī sniegto ieteikumu, lēma piešķirt Bosnijai kandidātvalsts statusu.

Paredzēts, ka šis lēmums oficiāli tiks apstiprināts ceturtdien gaidāmajā ES samitā Briselē.

Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas un faktiski nefunkcionē.

Tomēr EK ir noteikusi 14 prioritārās jomas, kurās Bosnijai un Hercegovinai jāīsteno reformas, lai spertu nākamo soli un oficiāli uzsāktu sarunas par iestāšanos blokā.

ES paplašināšanās komisārs Olivērs Vārhelji norādījis, ka Bosnija ceļā uz pievienošanos blokam šobrīd atrodas "izšķirošās krustcelēs".

"Pienācis laiks Bosnijas un Hercegovinas tautai saņemt kādu pozitīvu vēsti no Eiropas Savienības," savukārt norādījis Bosnijas trīspusējās prezidentūras loceklis Deniss Bečirovičs, kurš pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu.

Taču tajā pašā laikā ES atzīst, ka Serbu Republikas uzsāktā valsts kopīgo institūciju blokāde izraisījusi reformu procesa "faktisku paralīzi".

Bažas rada arī Bosnijas serbu līderu aicinājumi veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, un Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks draudējis nobloķēt tuvināšanās procesu ES, ja tas Bosnijā un Hercegovinā izsauks lielāku varas centralizāciju.

Iepriekš ES kandidātvalsts statuss piešķirts jau septiņām citām valstīm - Turcijai, Ziemeļmaķedonijai, Melnkalnei, Serbijai, Albānijai, Moldovai un Ukrainai.

Arī Kosova paziņojusi, ka līdz gada beigām grasās oficiāli lūgt uzņemšanu ES.