Peru protestos pret jauno prezidenti gājuši bojā septiņi cilvēki
Peru notiekošos protestos pret jauno valsts prezidenti Dinu Boluarti, kas pie varas nākusi pēc līdzšinējā prezidenta Pedro Kastiljo atstādināšanas no amata, kopš svētdienas ir gājuši bojā septiņi cilvēki, tai skaitā trīs pusaudži, paziņoja varas iestādes.
Svētdien policijas un protestētāju sadursmēs Andauailasā, valsts dienvidos, dzīvību zaudēja divi cilvēki. Pirmdien gāja bojā vēl pieci cilvēki Arekipas pilsētā un Boluartes dzimtajā Apurimakas reģionā.
Peru kreisais prezidents Pedro trešdien tika gāzts, Kongresam nobalsojot par viņa impīčmentu, un vēlāk viņš tika aizturēts.
Kongress nobalsoja par Kastiljo impīčmentu, ignorējot viņa paziņojumu par Kongresa atlaišanu, ārkārtējā stāvokļa un komandantstundas izsludināšanu. Dažas stundas pēc tam Peru pirmā viceprezidente Boluarte deva prezidenta amata zvērestu, kļūstot par pirmo sievieti Peru prezidenta amatā.
Sestdien Boluarte iecēla jaunu kabinetu. Premjera amatā iecelts bijušais prokurors Pedro Angulo.
Boluarte svētdien mēģināja mazināt saspīlējumu, solot, ka mēģinās "panākt vienošanos" ar Kongresu par prezidenta vēlēšanu rīkošanu 2024.gada aprīlī, nevis 2026.gada jūlijā, un izsludinot ārkārtas stāvokli nemierīgajos rajonos.
Protestētāji tomēr turpināja pieprasīt Boluartes atkāpšanos, vairākās pilsētās bloķējot ielas ar baļķiem, akmeņiem un degošām riepām.
Apmēram 2000 protestētāju pirmdien Arekipas lidostā sadauzīja skrejceļu apgaismojumu un aizdedzināja sargu būdas, piespiežot slēgt šo lidostu uz vairākām stundām, pirms policija ar asaru gāzi viņus izklīdināja. Šajās sadursmēs zaudēja dzīvību viens cilvēks.
Vēl četri cilvēki pirmdien gāja bojā, kad īpašo uzdevumu policija apspieda protestus Boluartes dzimtajā Apurimakas reģionā. Šajā reģionā svētdien divi protestētāji gāja bojā sadursmēs ar drošības spēkiem, mēģinot iebrukt kādā lidostā.
Pirmdien Apurimakas reģionā demonstranti arī aizdedzināja prokuratūru un policijas iecirkni, bet Arekipā protestētāji ieņēma vienu no Peru lielākajām fabrikām, kas pieder piensaimniecības kompānijai "Gloria".
ANO Cilvēktiesību biroja preses sekretāre Marta Urtado brīdināja, ka "situācija var tālāk eskalēties", un aicināja "visus iesaistītos izrādīt savaldību". Viņa arī aicināja varas iestādes "atļaut cilvēkiem izmantot savas tiesības uz mierīgu pulcēšanos un uzskatu un runas brīvību".
Kastiljo kopš trešdienas vakara ir aizturējusi policija, un pret viņu notiek izmeklēšana par dumpi un sazvērestību. Valdība pirmdien atlaida 26 reģionu prefektus, kurus bija iecēlis Kastiljo, apsūdzot viņus "protestu uzkurināšanā".
Meksikas, Argentīnas, Kolumbijas un Bolīvijas kreisās valdības ir publicējušas kopīgu paziņojumu Kastiljo atbalstam, apgalvojot, ka viņš kopš ievēlēšanas esot bijis "antidemokrātiskas vajāšanas upuris".
Kastiljo 2021.gada jūnijā uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, iegūstot 50,12% balsu. Viņa sāncense bija labējā politiķe Keiko Fuhimori.