Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 9. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:47. Baltais nams piektdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 275 miljonu dolāru apmērā, kas ļaus sekmīgāk apkarot krievu dronus un stiprinās Ukrainas pretgaisa aizsardzību.
Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs žurnālistiem pavēstīja, ka palīdzība "drīz būs ceļā, lai nodrošinātu Ukrainai jaunas spējas, lai uzlabotu tās pretgaisa aizsardzību un novērstu dronu draudus Ukrainai".
20:37. Krievija apmaiņā pret dronu piegādēm sniedz Irānai militāri tehnisko atbalstu "bezprecedenta līmenī", kas var ietvert helikopteru un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, telekanālam NBC pavēstījuši avoti ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā.
Pavasarī Irānas piloti tika apmācīti Krievijā lidot ar iznīcinātājiem Su-35, kas var liecināt, ka "Irāna varētu sākt saņemt šīs lidmašīnas nākamā gada laikā", norādīja avoti.
"Šī partnerība rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Irānas kaimiņiem reģionā," sacīja augsta līmeņa administrācijas amatpersona. "Mēs esam dalījušies ar šo informāciju ar partneriem Tuvajos Austrumos un visā pasaulē."
19:52. Ceturtdien un piektdien Stokholmā Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministriju valsts sekretāru un ģenerālsekretāru sanāksmē, kurā pārrunāja ES stratēģiskos izaicinājumus, uzsverot atbalstu Ukrainai.
Pelšs uzsvēra, ka ES dalībvalstīm kopā ar partneriem jāturpina spiediens uz agresoru Krieviju, lai mazinātu tās militārās spējas un lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēšanās cīņā.
19:01. Krievija kopš 10.oktobra uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem raidījusi vairāk nekā 1000 raķešu un dronu, preses brīfingā pavēstīja Ukrainas nacionālā enerģētikas uzņēmuma "Ukrenerho" vadītājs Volodimirs Kudrickis.
"Kopš 10.oktobra uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem radīts vairāk nekā 1000 smago raķešu un dronu. Pirmais mēģinājums rašistiem vispār bija šā gada septembrī. Tāpēc mēs esam pārdzīvojuši astoņus lielus viļņus un vairāk nekā desmit mazāka mēroga triecienus," sacīja "Ukrenerho" vadītājs.
18:35. Pašreizējā drošības situācijā Eiropai ir jāpalielina savas aizsardzības spējas, jāstiprina sava militārā rūpniecība un jāuzlabo militārā mobilitātē, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien paziņoja pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Robertu Brīgeru.
Tikšanās laikā Viļņā viņi pārrunāja Krievijas kara Ukrainā gaitu, drošības situāciju reģionā un atbalstu Ukrainai.
17:40. Situācijā, kad Krievija Ukrainā īsteno agresiju, Eiropas Miera mehānisms nodrošina Eiropas Savienībai (ES) aktīvu lomu drošības un aizsardzības jautājumu risināšanā un ļauj efektīvi atbalstīt Ukrainu, piektdien pēc komisijas sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P).
Komisija sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto nacionālo pozīciju ES Ārlietu ministru padomei, kas notiks pirmdien Briselē. Sanāksmē tiks spriests par atbalstu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem, Irānu, kā arī par Eiropas Miera mehānismu un tā finanšu ilgtspēju.
Eiropas Miera mehānisma sākotnējais finansējuma apjoms 2021.-2027.gadam ir 5,7 miljardi eiro, ko veido dalībvalstu iemaksas. Šobrīd ir izlietoti 86 procenti no apstiprinātā finansējuma. Tas pamatā ir izmantots Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, informēja ĀM pārstāvji.
16:55. Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) dara visu Ukrainas izaugsmes un valsts atjaunošanas veicināšanai, taču kara ietekmē tam ir jāsastopas ar dažādiem jauniem izaicinājumiem, norādīja NABU Pirmās izmeklētāju nodaļas vadītāja Olena Krolovetka. Līdz ar Krievijas veikto plašo iebrukumu Ukrainā NABU darbības nav apstājušās, cīņa pret korupciju turpina būt viens no biroja galvenajiem uzdevumiem, norādīja Krolovetka. Šogad apsūdzības izvirzītas 156 aizdomās turētajiem un sāktas vairāk nekā 50 lietas. Vienlaikus biroja darbinieki sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem. Piektā daļa darbinieku ir pievienojušies Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tāpat birojam jāstrādā ar sensitīvu informāciju, kas ir valsts noslēpums, īpaši tagad, kad pret Ukrainu vērsta agresija.
16:20. Baltijas valstīm ir jāprasa stingrākas sankcijas pret Krieviju un lielāks sabiedroto atbalsts Ukrainai, šodien pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti žurnālistiem sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
15:32. Krievijas tiesa opozicionāram un Kremļa kritiķim Iļjam Jašinam piektdien piespriedusi astoņarpus gadus cietumā par tiešsaistes pārraidi, kurā viņš stāstīja par iedzīvotāju masu slepkavībām Krievijas okupētajā Bučā.
14:21. Stiprinot militāro klātbūtni Baltijas valstīs, tuvākajos gados Latvijā pastāvīgi uzturēsies ASV artilērijas un aviācijas vienības, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
13:00. Viļņas Antakalnes kapsētā demontētas sešas pelēka granīta skulptūras PSRS okupācijas karaspēka karavīriem, piektdien paziņoja Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.
11.54. Lielbritānija piektdien ieviesa sankcijas pret 5\pieciem Krievijas drošības spēku pārstāvjiem, kas vainīgi spīdzināšanā, vardarbības novēršanas traucēšanā un līdzdalībā Krievijas iebrukumā Ukrainā, ziņo Lielbritānijas varasiestādes.
11.36. Ukraina triecienus diviem Krievijas armijas lidlaukiem vairāku simtu kilometru attālumā no savām robežām veica ar pašu spēkiem modificētiem padomju laika lidrobotiem, šādi signalizējot, ka Kijiva, kas lielā mērā paļaujas uz Rietumu ieročiem, attīstījusi jaunas militārās spējas. Triecienos izmantotie lidroboti bija vēl no padomju laika palikušie novērošanas lidaparāti Tu-141, kas tika modificēti, skaidroja divi avoti, kas ir pazīstami ar situāciju.
10.52. Krievija, domājams, saņēmusi jaunu partiju Irānā ražoto bezpilota lidaparātu, atsaucoties uz izlūkdienestu informāciju, piektdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Par to varētu liecināt apstāklis, ka pirmo reizi pēc trīs nedēļas ilga pārtraukuma parādījušās ziņas, ka krievi pret Ukrainu pielietojuši Irānā ražotos lidrobotus.
"Tas vēl būtu jāpārbauda, taču domājams, ka Krievija bija izsmēlusi iepriekšējos vairākus simtus lidrobotu lielos "Shahed-131" un "Shahed-136" krājumus, bet tagad saņēmusi papildinājumu," teikts ministrijas ziņojumā.
10.17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 93 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 310 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2937 tankus, 5912 bruņutransportierus, 1926 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1603 bezpilota lidaparātu, 592 spārnotās raķetes, 4531 automobili un autocisternu, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 164 specializētās tehnikas vienības.
09.45. Šorīt rievu okupanti apšaudīja slimnīcu Hersonā, raidīti vairāk nekā 60 šāvieni, ievainoti 8 cilvēki, ziņo portāls "Pravda.com.ua".
09.13. Doņeckas OVA vadītājs Pavlo Kiriļenko ziņoja, ka okupanti diennakts laikā nogalinājuši 5 mierīgos reģiona iedzīvotājus, ziņo portāls "Pravda.com.ua".
07.35. ASV gatavojas Kijivai piešķirt jaunu militārās palīdzības paketi 275 miljonu dolāru apmērā, kas ļaus sekmīgāk apkarot krievu lidrobotus un stiprinās Ukrainas pretgaisa aizsardzību, liecina dokumenti, kas ceturtdien nonākuši aģentūras "Reuters" rīcībā.
Par kārtējās militārās palīdzības paketi Ukrainai ASV varētu paziņot jau piektdien, taču pagaidām sīkākas ziņas par tajā iekļauto bruņojumu nav pieejamas.
07.03. Apmēram 300 tūkstoši ukraiņu ir saņēmuši Krievijas pasi Maskavas sāktā kara dēļ, ceturtdien ziņoja neatkarīgais Krievijas medijs "Mediazona", kas tiek uzskatīts par Kremļa kritizētāju. Oktobrī vien Krievijas pilsonība tikusi piešķirta 70-80 tūkstošiem cilvēku, ziņoja "Mediazona", atsaucoties uz Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem.
06.16. Krievijas armija savās darbībās Ukrainā izmanto tādu pašu taktiku, kāda bija džihādistu grupējumam "Islāma valsts" Sīrijā un Irākā, paziņoja ASV Valsts departaments.
Valsts departamenta Eiropas lietu pārzinis Maikls Tirre ASV Kongresa Helsinku komisijas preses konferencē paziņoja, ka vairāk nekā 160 tūkstošos kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir jāpārbauda mīnu esamība. Viņa teikto citēja radiostacija "Amerikas Balss".
5.06. Krievija pašlaik neplāno jaunas teritoriju aneksijas Ukrainā, paziņoja Kremļa administrācija.
"Par to nav ne runas," sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Viņš atzina, ka vēl ir "daudz darba", lai "atbrīvotu" jau anektētās teritorijas no Ukrainas kontroles.
03.56. Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina izmantot ziemu kā ieroci, un Krievijas armija ir sagrāvusi vairāk nekā trešdaļu Ukrainas energosistēmas, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"Prezidents Putins mēģina izmantot ziemu kā ieroci. Krievija ir sagrāvusi vairāk nekā trešdaļu [Ukrainas] energosistēmas, iegrūžot visievainojamākos Ukrainas iedzīvotājus aukstumā un tumsā līdz ar sala iestāšanos. Ģimenes, cilvēki gados, cilvēki ar ierobežotām spējām - visi ir mērķi," sacīja Blinkens kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas un Somijas ārlietu ministriem.
00.10. Krievi 8.decembrī veica 55 triecienus Sumi apgabalam, ziņo Sumi reģionālās militārās pārvaldes vadītājs.