Argentīnas viceprezidentei piespriests sešus gadus ilgs cietumsods

© AP/Scanpix/Leta

Tiesa Argentīnā otrdien piesprieda valsts viceprezidentei Kristīnai Kiršnerei sešu gadu cietumsodu par korupciju, kā arī aizliedza viņai turpmāk kandidēt uz valsts amatiem.

Kreisā politiķe Kiršnere, kurai Argentīnā ir miljoniem apbrīnotāju un miljoniem nīdēju, tika atzīta par vainīgu "krāpnieciskā administrācijā" par likumam neatbilstošiem sabiedrisko darbu kontraktiem, kas tika piešķirti, kad viņa no 2007. līdz 2015.gadam bija valsts prezidente.

Kiršnere rakstīja sociālajos medijos, ka "nekas no šiem meliem nav pierādīts" un ka viņu notiesājusi "juridiska mafija".

"Es nebūšu kandidāte ne uz kādu amatu - ne senatora, ne deputāta, ne valsts prezidenta amatu" 2023.gada vispārējās vēlēšanās, Kiršnere pēc šī tiesas sprieduma rakstīja sociālajos medijos.

Analītiķi uzskata par mazticamu, ka Kiršnere drīzumā dosies uz cietumu, jo viņas pašreizējais amats nodrošina parlamentāro imunitāti, turklāt viņai ir vairākas iespējas pārsūdzēt spriedumu, tomēr tas rada lielas šaubas par viņas nākotni.

Kiršnere kā viceprezidente ir arī Senāta vadītāja, un šis amats viņai nodrošina parlamentāro imunitāti.

"Spriedumam būs spēcīga politiska ietekme," sacīja politiskais analītiķis Rosendo Fraga no Buenosairesas Universitātes, lai gan "nav nekādu izredžu, ka viņa tiktu apcietināta šī sprieduma dēļ". Viņš atzina, ka iespējamās pārsūdzības varētu ilgt līdz sešiem gadiem vai pat vairāk.

Kiršnere un vēl 12 cilvēki tika apsūdzēti par līdzdalību sabiedrisko darbu kontraktu nelikumīgā piešķiršanā Santakrusas provincē par labu uzņēmējam Lasaro Baesam.

Izmeklēšana aptvēra Kiršneres prezidentūras astoņus gadus un iepriekšējos četrus gadus, kad prezidenta amatā bija viņas vīrs Nestors Kiršners, kurš 2010.gadā nomira.

Prokurors nosodīja "institucionālas korupcijas sistēmu" un "iespējams lielāko korupcijas operāciju" Argentīnā. 12 gadu laikā tika konstatēti "sistemātiski pārkāpumi 51 kontraktu konkursā".

Astoņiem citiem šajā lietā apsūdzētajiem tika piespriesti cietumsodi no trim līdz sešarpus gadiem, trīs tika atbrīvoti, un vienam lieta tika izbeigta noilguma dēļ.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais