Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 287. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:10]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 7. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:10. Pāvests Francisks trešdien savā iknedēļas vispārējā audiencē vēlreiz atgādināja Ukrainā notiekošo karu un salīdzināja to ar nacistiskās Vācijas Otrā pasaules kara operāciju pret ebrejiem.

21:27. Eiropas Komisija (ES) trešdien ierosinājusi piemērot sankcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, trim bankām un virknei amatpersonu. "Krievija turpina nest nāvi un iznīcību Ukrainai. Tā tīši uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

20:11. Krievijas karaspēks kara pirmajās dienās Ukrainā noslepkavojis vismaz 441 civiliedzīvotāju, trešdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR). Taču patiesais upuru skaits Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos, visticamāk, ir daudz lielāks, teikts OHCHR ziņojumā. Ziņojumā aplūkoti Krievijas karaspēka pastrādātie noziegumi šajos apgabalos, kā rezultātā gājis bojā vismaz 441 civiliedzīvotājs, tajā skaitā 341 vīrietis, 72 sievietes un 28 bērni - 20 zēni un astoņas meitenes. Kopumā OHCHR līdz 4.decembrim konstatējis 6702 civiliedzīvotāju nāvi.

19:07. ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un "Ukrainas garam" cīņā pret uzbrūkošo Krievijas armiju. Nodēvējot par liktenīgu Zelenska lēmumu palikt Kijivā un apvienot savu valsti cīņā pret Krieviju, "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls norādīja, ka šī gada lēmums par "Gada cilvēka" titula piešķiršanu bijis skaidrākais viņa atmiņā.

18:00 Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka uz Ukrainu nosūtīti 150 000 no septembrī mobilizētajiem vīriem.

No 300 000 mobilizēto kaujaslaukā atrodas 150 000, televīzijā pārraidītās tā dēvētās cilvēktiesību padomes sēdes laikā pavēstīja Putins.

Viņš piebilda, ka 77 000 no viņiem ieskaitīti kaujas vienībās.

16:56 Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Ukrainas valdības aizsardzības padomnieku, vēsta, ka Ukraina var uzbrukt tālu Krievijā un drīzumā Krievijas Federācijā vairs nepaliks drošas zonas.

16:37 "Vāgner" operatīvā grupa veiks savu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ir taisnība, ka tās rindās dienējis dezertieris, kurš sarīkoja apšaudi Krievijas Novošahtinskā.

15:11 Lisičanskas abats ir notiesāts uz 12 gadiem. Pamatojoties uz Drošības dienesta savāktajiem pierādījumiem, viņš "nopludināja" datus par bruņoto spēku un patriotu pozīcijām Severodoņeckā.

14:45 ASV ir likusi Vācijas valdībai saprast, ka tā atbalsta vācu galveno kaujas tanku Leopard 2 piegādi Ukrainai, ja Berlīne nolems to darīt

14:18 Krievija cenšas karu Ukrainā iesaldēt, lai izvērstu uzbrukumu pavasarī, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka Krievija patiesībā cenšas kaut kādā ziņā panākt šī kara iesaldēšanu vismaz uz īsu laiku, lai viņi var pārgrupēties, salabot, atgūties un tad nākamajā pavasarī izvērst lielāku ofensīvu," britu laikraksta "Financial Times" rīkotā pasākumā sacīja alianses vadītājs.

NATO dalībvalstis turpina bezprecedenta bruņojuma piegādes un atbalsta sniegšanu Ukrainai, neraugoties uz bažām, ka konflikta dēļ izsīkst Rietumu arsenāli, sacīja Stoltenbergs.

"Tikpat svarīgi kā jaunu sistēmu piegādāšana, ir nodrošināt, ka sistēmas vai ieroči, ko mēs jau esam piegādājuši, tiešām darbojas un strādā efektīvi," sacīja NATO ģenerālsekretārs. "Tas no zīmē, ka viņiem ir vajadzīgs daudz munīcijas, rezerves daļu un arī tehniskā apkope."

Stoltenbergs norādīja, ka viņam nav plašākas informācijas par dziļi Krievijas iekšienē notikušajiem uzbrukumiem militārajiem lidlaukiem.

Kā uzsvēra Stoltenbergs, fundamentālā lieta ir, ka Ukraina cīnās, lai aizsargātu sevi pret Maskavu, kas bombardē civilo infrastruktūru, lai cilvēkus ziemas apstākļos turētu aukstumā un bez elektrības.

"Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt pret šiem uzbrukumiem," viņš sacīja.

Kā norādīja alianses vadītājs, šobrīd vēl nav tāda situācija, lai varētu runāt par konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, "jo Krievija neizrāda nekādas pazīmes tam, lai iesaistītos sarunās, kurās būtu respektēta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte".

12.48. Luhanskas apgabala Militārās pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs ziņo, ka Krievijas okupanti no okupētā Luhanskas apgabala uz Čečeniju ved bērnus, lai sniegtu viņiem "patriotisku izglītību", infromē pravda.com.ua.

12.05. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024.gada 1.janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības, šodien vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

11.42. Eiropas Savienības devītajā sankciju Krievijai paketē būs iekļauti vairāki Polijas un Baltijas valstu priekšlikumi, trešdien paziņoja Lietuvas vēstnieks ES Arnolds Pranckevičs.

11.07. Naktī uz trešdienu Krievijas armija pēc trīs nedēļu pauzes atkal uzbrukumā pret Ukrainu izmantojusi Irānas kamikadzes dronus "Shahed-136/131", platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas Bruņotie spēki.

10.16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz tešrdienas rītam sasnieguši 92 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2935 tankus, 5909 bruņutransportierus, 1923 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1601 bezpilota lidaparātu, 592 spārnotās raķetes, 4526 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.

10.03. Krievija Irānai pasūtījusi simtiem dronu un ballistisko raķešu, ziņu aģentūrai DPA apliecināja avots diplomātu aprindās ANO. "Mēs zinām, ka Irāna plāno būtiskā apjomā palielināt bezpilota lidojamo aparātu un raķešu piegādes Krievijai," sacīja avots, kas vēlējās palikt anonīms.

09.51. Baltkrievijas karavīri ir neapmierināti ar militāri politiskās vadības darbību, saglabājoties draudiem, ka valsts var tikt ievilkta karā ar Ukrainu, teikts Ukrainas armijas ģenerālštāba rīta ziņojumā. Kā norāda ģenerālštābs, Baltkrievijas poligonos turpinās Krievijas apakšvienību sagatavošana.

09.03. Atsaucoties uz Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, ASV Kara studiju institūts vēsta, ka Krievijas karavīri apšauda Ukrainas pozīcijas pie trim apdzīvotām vietām aptuveni 50 kilometru attālumā no Svatoves un 15 kilometru - no starptautiskās robežas, kas liecina par zināmu Ukrainas armijas pavirzīšanos uz priekšu. Krievijas Aizsardzības ministrija arī neviļus atzinusi, ka ukraiņu kontrolē nonācis Kisļivkas ciems (atrodas 25 kilometru attālumā no Svatoves), jo paziņojusi, ka ciemā veikts trieciens Ukrainas armijas komandpunktam, teikts ziņojumā.

08.02. Ukrainas armija Harkivas apgabalā atbrīvojusi vairākas apdzīvotās vietas, kas atradās Krievijas karaspēka kontrolē, jaunākajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).

Tajā pat laikā Krievijas karavīri guvuši dažus ne pārāk būtiskus panākumus pie Bahmutas, tomēr nespējot īstenot savu galveno mērķi - šīs pilsētas aplenkšanu, norāda ASV domnīca.

07.07. Baltkrievija izmanto migrantus no Irānas un Pakistānas, lai viņus novirzītu uz Ukrainas robežu un šādi noskaidrotu šīs robežas vājos posmus, informēja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.

Saskaņā ar centra datiem, Baltkrievijas robežsargi tīši novirza migrantus uz Ukrainas robežu, turklāt analoģisku taktiku viņi izmanto arī uz Latvijas robežas.

02.49. ASV otrdien paziņoja, ka tās "nemudina" Ukrainu veikt uzbrukumus Krievijas teritorijai, pēc vairākiem dronu triecieniem Krievijas militārajām bāzēm, par kuru īstenotāju tiek uzskatīta Kijiva.

"Mēs nedodam Ukrainai iespēju dot triecienus ārpus tās robežām; mēs nemudinām Ukrainu dot triecienus ārpus tās robežām," reportieriem paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss.

00.10. Visi nodokļi, ko šobrīd iekasē Ukrainas valsts, tiek tērēti kara vajadzībām, otrdien sacīja premjerministrs Dmitrijs Šmihaļs, norādot, ka kopš pilna mēroga kara sākuma eiro ekvivalentā tie ir 33,6 miljardi. Pēc premjera teiktā, Ukrainas militārie tēriņi kopš kara sākuma ir viens triljons 130 miljardi grivnu (33,6 miljardi eiro). Divas trešdaļas šīs summas tērētas karavīru algām. Tehnikas un bruņojuma iepirkumiem un remontam Ukraina iztērējusi 176,2 miljardus grivnu (4,5 miljardus eiro). Kā norādīja premjers, tas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā.