Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 5. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:59 Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs apliecināja, ka 5.decembrī Moldovas teritorijā nokritusi nevis Ukrainas, bet Krievijas raķete.
20:42 Amerikas Savienotās Valstis slepus esot pārveidojušas Ukrainai nodotās HIMARS raķešu palaišanas iekārtas tā, lai tās nevarētu izmantot tāla darbības rādiusa raķešu palaišanai Krievijas teritorijā - tā Vašingtona centusies izvairīties no kara eskalācijas.
19:59 Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu par Krievijas federālo budžetu 2023.gadam un 2024.-2025.gada plānošanas periodam - tas paredz ievērojami palielināt izdevumus drošības spēkiem un karam Ukrainā.
19:23 Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 60 no 70 raķetēm, ko pirmdien izšāvis Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas armijas gaisa spēki.
Atbilstoši provizoriskajai informācijai krievi no astoņām stratēģiskās aviācijas lidmašīnām Tu-95ms Kaspijas jūras rajonā un Rostovas apgabala Volgodonskas rajonā izšāvuši 38 spārnotās raķetes H-101/H-555.
Vēl 22 spārnotās raķetes "Kaļibr" izšautas no Melnās jūras flotes kuģiem.
"Bez tam no Melnās jūras akvatorija Ukrainai uzbruka tālās distances bumbvedēji Tu-22m3 ar trim spārnotajām raķetēm H-22, kā arī iznīcinātāji Su-35 ar sešām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59 un vienu H-31P," rezumēja Ukrainas gaisa spēki.
17:40. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri lūgs pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai nacionālo vīzu Lietuvā, būs jāaizpilda īpaša anketa par viņu attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā, pirmdien paziņoja Lietuvas Migrācijas departaments. Anketā norādītajai informācijai būs izšķirīga nozīme lēmumā par personas iespējām uzturēties Lietuvā, informēja departamentā, piebilstot, ka gadījumā, ja ārvalstnieks atteiksies aizpildīt anketu vai arī tā nebūs pilnībā aizpildīta, pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai.
16:20. Nacionālās apvienības ieskatā, ielaist Latvijā TV kanālu "Dožģ" bija nopietna kļūda, kas balstīta nekritiskā attieksmē pret tā saucamo demokrātisko opozīciju Krievijā. "Šodien, kad Krievija ielauzusies Ukrainā un slepkavo tās cilvēkus, jebkāds atbalsts Krievijas karavīriem - morāls vai materiāls - ir noziedzīgs. Cīnīties pret Putina režīma korupciju armijā šodien nozīmē to pašu, ko pienest slepkavam patronas. Krievijai šajā karā ir jāzaudē! Tās karavīri Ukrainā ir jāiznīcina vai jāpatriec. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai viņi beidz nogalināt, izvarot un sakropļot. Mēģināt iežēlināt sabiedrību pret krievu iebrucējiem un organizēt viņiem atbalstu, izmantojot Latvijas izsniegtu apraides atļauju, ir absolūti nepieļaujami," norāda partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
15:44. Pirmdien krievi uzsākuši kārtējo Ukrainas apšaudi ar raķetēm, ziņo vietējie mediji un amatpersonas. Laikā no plkst 12.40 līdz 13.40 gaisa trauksme atskanējusi visos Ukrainas apgabalos.
15:06. Vācijas politiķi, kas pārstāv valdošās koalīcijas partijas - sociāldemokrātus (SPD), zaļos un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) -, noraidījuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona kārtējos priekšlikumus par nākotnes Eiropas drošības arhitektūru. Sestdien pārraidītajā intervijā televīzijas kanālam TF1, kas tikusi ierakstīta Elizejas pils saimnieka pagājušās nedēļas vizītes laikā ASV, Makrons izteicies, ka Eiropai jābūt gatavai nākotnes drošības arhitektūrai un jādomā par to, kā "dot Krievijai garantijas dienā, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda". SPD Bundestāga frakcijas pārstāvis ārpolitikas jautājumos Nilss Šmits laikraksta "Die Welt" svētdienas izdevumam atzinis, ka Makrona izteikumi bijuši pārsteidzoši. "NATO nekad nav apdraudējusi Krieviju, bet ar NATO-Krievijas [sadarbības] izveidošanas aktu radījusi kopīgu ietvaru drošības jautājumu [risināšanai]," norādījis Šmits. Viņš uzsvēris, ka tagad jautājums ir par Eiropas drošības uzturēšanu no Krievijas un pret Krieviju.
13:36. Krievijas Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc lidrobota uzbrukuma pirmdien noticis sprādziens, ziņo krievu mediji. Mediji ziņo, ka sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie Rjazaņas. "Telegram" kanāls "Astra" vēsta, ka Engelsas lidlaukā lidrobots nokritis uz skrejceļa un tā izraisītā sprādziena rezultātā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95", kā arī ievainotas divas militārpersonas, kas nogādātas slimnīcā. Netālu no bāzes esošās Engelsas iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņojuši par spēcīgu sprādzienu, kas atskanējis ap plkst.6 (plkst.4 pēc Latvijas laika), vēsta vietējie mediji.
Iedzīvotāji arī ziņojuši, ka sprādziena brīdī bijusi jūtama ēku sašūpošanās.
12.58. Ukrainas Ārlietu ministrija ziņo par trim jauniem vēstuļu draudiem Ukrainas diplomātiem. Kopumā reģistrēts jau 21 šāds gadījums, ziņo pravda.com.ua.
12.23. Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" sadarbībā ar citām nevalstiskām organizācijām aicina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Saeimā pārstāvētās politiskās partijas lemt par ilgtermiņa risinājumiem Ukraiņu bēgļu atbalstam, skaidri nosakot, ka primāri sniedzamais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā tiks nodrošināts līdz 2024.gada 4.martam.
Biedrība aicina mainīt pieeju atbalstam Ukrainas bēgļiem no reakcijas krīzes situācijā uz visaptverošu uzņemšanas un integrācijas sistēmu, kurā tiktu sniegts tāds atbalsts, kas maksimāli ātri ļauj Ukrainas civiliedzīvotājiem iesaistīties pilnvērtīgā dzīvē.
11.41. Otrdien plkst.12.30 ceļu uz Kijivu sāks Rīgas dāvātie 115 ģeneratori un 100 siltuma pūtēji.
10.58. Krievijas Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pirmdien noticis sprādziens, paziņojusi Kijiva. Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis pulkvedis Jurijs Ihnats sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja, ka sprādzienā Engelsas gaisa spēku bāzē bojāti divi Krievijas iznīcinātāji un cietuši cilvēki.
10.01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 91 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2924 tankus, 5900 bruņutransportierus, 1914 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1582 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4497 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.
09.05. Lietuva piegādās Ukrainai 155 milimetru munīciju artilērijai, tviterī paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. "Mēs katru dienu strādājam, lai okupanti aizbēgtu," norādīja ministrija.
Lietuva 13.oktobrī paziņoja, ka piegādās Ukrainai mīnmetējus, bezpilota lidaparātus un ziemas apģērbu. Lietuva arī saremontēja un pagājušajā nedēļā nosūtīja uz Ukrainu divas Vācijas pašgājējhaubices.
08.01. No šodienas līdz 11.decembrim pieci Ogres novada domes deputāti dosies uz sadraudzības pilsētām Ukrainā, lai nogādātu humānās palīdzības kravu.
07.04. Krievijas karaspēks naktī apšaudījis rūpniecības un enerģētikas infrastruktūras objektus Zaporižjā, paziņojis pilsētas domes sekretārs Anatolijs Kurtevs. "Šoreiz okupanti ar savām sasodītajām raķetēm uzbruka pilsētas rūpniecības un enerģētikas infrastruktūras objektiem. Ir zināms, ka tika bojāts viens no privātajiem uzņēmumiem," vietnē "Telegram" paziņoja Kurtevs.
05.45. Pirmdien stājas spēkā Rietumvalstu noteiktie cenas griesti Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu un Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa jūras ceļiem. ES, G7 un Austrālija piektdien vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā.
00.10 Pirmdien, 5.decembrī, Kijevā ir stabilizēta elektroenerģijas apgāde. Elektroenerģijas pārtraukumi būs saskaņā ar grafiku.