Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", kuros izskatīšanas procesā varētu iestrādāt atbalsta sniegšanas Ukrainas bēgļiem pagarinājumu
To intervijā Latvijas Radio pieļāvis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Politiķis atzina, ka atlicis pavisam maz laika lēmumu pieņemšanai, un viņš cer, ka izdosies steidzamības kārtā pieņemt lēmumus atbalsta pagarināšanai.
Opozīcijas partija "Progresīvie" arī plāno rosināt palīdzības sniegšanas pagarināšanu līdz 2024.gadam.
Pēc Bergmaņa vārdiem, ir pilnīgi skaidrs, ka atbalsts bēgļiem no Ukrainas ir jāturpina, tomēr vēl jāuzklausa gan valsts un pašvaldību pārstāvji par iespējām turpināt palīdzību, gan tiešie palīdzības sniedzēji par to, vai nepieciešami kādi uzlabojumi sistēmā.
Grozījumi pašlaik neparedz atbalsta pagarināšanu, taču šiem grozījumiem tālākā likumprojekta skatīšanas gaitā varētu tikt iesniegti papildinājumi atbalsta pagarināšanai. Galīgajā lasījumā grozījumus varētu pieņemti 8.decembrī, lēsa Bergmanis.
Savukārt pašlaik virzītais politiskā spēka "Apvienotā saraksta" (AS) piedāvājums paredz likumā pamainīt regulējumu attiecībā uz pašvaldību iespējām veikt dāvinājumus Ukrainai, nosakot: "Ja pašvaldību kapitālsabiedrība 2022.gadā, pēc gada pārskata apstiprināšanas, atkārtoti dāvina (ziedo) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, tā ir tiesīga attiecībā uz šo atkārtoto dāvinājumu (ziedojumu) nepiemērot nosacījumu, ka iepriekšējā pārskata gada peļņas summa ir samazināma par attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts un pašvaldības budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai."
