Pirmdiena, 6.februāris

redeem Dace, Dārta, Dora

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 281. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:55]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 1. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22.55. Itālijas Ministru padome ceturtdien sanāksmē vienbalsīgi pieņēma dekrētu par ieroču piegādes turpināšanu Ukrainai līdz 2023.gada 31.decembrim.

21.50. ASV prezidents Džo Baidens pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs runāt ar diktatoru Vladimiru Putinu, ja tas patiesi vēlas izbeigt karu.

"Esmu gatavs runāt ar Putinu, ja viņš patiesi izrāda ieinteresētību, kas apliecina, ka viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Pagaidām viņš to nav darījis," kopīgajā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Baidens.

21.05. Okupētās Kerčas iedzīvotāji ziņo par šāvienu skaņām, kas bija dzirdamas Aršinceves rajonā ceturtdienas rītā, raksta portāls "Pravda.com.ua".

20.35. Pēc Krievijas lidmašīnu aktivitātes samazināšanās nedēļas nogalē ienaidnieks no pirmdienas palielināja taktisko lidmašīnu klātbūtni debesīs virs okupētās Ukrainas daļas un tās robežu tuvumā, ziņo Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis.

19.17. Eiropas Savienība atmīnēšanas darbu finansēšanai Ukrainā EDSO paspārnē piešķirs 1,2 miljonus eiro.

18.51. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pavēstījis, ka drīzumā runās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paužot cerību, ka sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā "joprojām ir iespējamas". Vizītes gaitā Vašingtonā Makrons paziņoja, ka plāno runāt ar Putinu "tuvāko dienu laikā".

17:58 1. decembra pēcpusdienā Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Dņepropetrovskas apgabala Ņikopoles pilsētu - ir sabojātas vairākas daudzstāvu ēkas, ir upuri.

17:48 Kā pastāstīja ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba, dienā, kad Ukrainas vēstniecībai Spānijā tika nosūtīta paka ar bumbu, vēl divas diplomātiskās pārstāvniecības saņēma vēstules ar "ļoti konkrētiem draudiem".

16:15 Ukrainas armija novembrī iznīcinājusi rekordlielu krievu iebrucēju skaitu, ceturtdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.

Novembrī likvidēti 16 970 Krievijas karavīri, un tas ir vislielākais pretiniekam mēnesī nodarīto zaudējumu skaits, kopš Krievija februārī uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, norādījusi ministrija.

Novembra laikā krievi zaudējuši arī 217 tankus, 376 bruņutransportierus, 174 lielgabalus, 12 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 13 zenītartilērijas iekārtas, četras lidmašīnas, četrus helikopteru, 147 bezpilota lidaparātus, 134 spārnoto raķeti, 298 automobiļus un autocisternas un deviņas specializētās tehnikas vienības.

Kā ziņots, līdz ceturtdienas rītam kopējie krievu zaudējumi kopš iebrukuma sākuma sasnieguši 89 440 karavīrus.

14.04. Lai uzlabotu Ukrainas bruņoto spēku medicīnisko nodrošinājumu, Igaunijas, Nīderlandes un Norvēģijas valdības vienojušās ziedot Ukrainai pārvietojamo lauka hospitāli "Role 2".

Igaunijas valdība ir atbalstījusi aizsardzības ministra Hanno Pevkura ierosinājumu nosūtīt Ukrainai papildu militārās palīdzības paketi, kurā šoreiz līdzās ieročiem un aprīkojumam ir arī sadarbībā ar Norvēģiju un Nīderlandi ziedotais lauka hospitālis.

13.21. Francija kopā ar Eiropas un Ukrainas partneriem sākusi darbu pie īpaša tribunāla izveides, lai sodītu atbildīgos par Krievijas agresiju pret Ukrainu, paziņojusi Francijas Ārlietu ministrija.

"Cīņa pret nesodāmību par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem pēc Krievijas uzbrukuma ir Francijas prioritāte. Mēs esam mobilizējuši spēkus, lai atbalstītu gan Ukrainas tieslietu sistēmu, gan Starptautisko Krimināltiesu, kas ir kompetentas veikt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai vainīgie par šiem noziegumiem tiktu saukti pie atbildības," teikts Francijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē

12.45. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu ceturtdien Pekinā vēlreiz mudinājis Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu Ukrainā. Sji savukārt brīdinājis par Ukrainas konflikta eskalāciju un paplašināšanos. Sji sacījis, ka arī krīzes blakusefekti ir jākontrolē un miera sarunas ir nepieciešamas, vēstīja Ķīnas televīzija. Ķīna vēlas "turpināt spēlēt konstruktīvu lomu savā veidā", sacījis Sji.

12.30. Trešdien uz Ukrainu devās Valmieras novada pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju sarūpētā humānās palīdzības krava - elektrības ģeneratori, ierakumu sveces, apģērbs un pārtika.

12.02. Uz Ukrainu šodien kopā ar vairākiem citiem "Twitter" konvoja jeb biedrības "Agendum" autobusiem devās arī Aizkraukles novada cilvēku ziedojumiem pildītais autobuss, ziņo pašvaldība.

11.19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 89 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2915 tankus, 5877 bruņutransportierus, 1904 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 210 zenītartilērijas iekārtas, 280 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1562 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4441 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.

10.16. Krievijas stratēģija Ukrainas kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai nav tik efektīva, kā to varēja gaidīt, secināts jaunākajā Lielbritānijas izlūkdienesta ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontēs.

"Sākot ar 2022.gada oktobri, Krievija ir atkārtoti uzbrukusi Ukrainas elektroenerģijas sadales tīklam, galvenokārt ar spārnotajām raķetēm. Tas, iespējams, ir pirmais piemērs Krievijas mēģinājumam īstenot koncepciju par stratēģiskām operācijām kritisko mērķu iznīcināšanai, kas ir galvenā sastāvdaļa militārajā doktrīnā, ko tā ir pieņēmusi pēdējos gados," teikts britu ziņojumā.

09.48. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver ievērojami paplašināt Ukrainas karavīru apmācību, atklājušas vairākas ASV amatpersonas. Tiek apsvērts mēnesī apmācīt līdz 2500 karavīru ASV bāzē Vācijā. Ja šī ideja tiks realizēta, ievērojami tiks palielināts ne tikai karavīru skaits, ko ASV apmāca, bet arī paplašināts mācību saturs.

09.23. Rietumos iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai, visticamāk, tiks īstenota, taču problēma ir tā, ka ar šiem līdzekļiem nepietiek karā cietušās valsts atjaunošanai, šorīt intervija TV3 sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).

Eiropas Komisija trešdien ierosināja konfiscēt krievu aktīvus, kas iesaldēti, reaģējot uz Maskavas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai tādējādi kompensētu Kijivai Krievijas nodarītos zaudējumus. Eiropā ir iesaldēti 300 miljardi eiro Krievijas Centrālās bankas rezervju un 19 miljardi eiro krievu oligarhu naudas.

08.37. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien kritizējis ASV miljardiera Īlona Maska ierosinājumu noslēgt mieru ar Krieviju un uzaicinājis viņu apmeklēt Ukrainu.

Masks oktobrī savā tviterkontā ieteica savu variantu "miera līguma" noslēgšanai starp Ukrainu un Krieviju. Viņš pauda uzskatu, ka Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās nepieciešams sarīkot atkārtotas "vēlēšanas" ANO kontrolē. Masks rakstīja, ka Krievija aizies no šīm teritorijām, "ja tāda būs cilvēku griba".

08.17. Pentagons piešķirs ASV uzņēmumam "Raytheon Technologies" 1,2 miljardu dolāru līgumu par sešām pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS, kas tiks piegādātas Ukrainai. Norvēģijas un ASV izstrādātā sistēma NASAMS nodrošina tuva līdz vidēja attāluma aizsardzību pret uzbrukumiem.

07.34. Saeima ceturtdien lems par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas saistīti ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

07.10. Vēstuļbumbu Spānijā ir saņēmusi ne tikai Ukrainas vēstniecība, kuras darbinieks trešdien tika ievainots tās sprādzienā, bet arī Spānijas uzņēmums "Instalaza", kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai, ziņoja laikraksts "El Periodico".

Aragonas reģiona policija un Spānijas civilā gvarde saņēma no šīs kompānijas paziņojumu par aizdomīgu pasta sūtījumu, līdzīgu tam, kāds bija nosūtīts Ukrainas vēstniecībai Madridē.

00.10. Vācijas valdība ir gatava piegādāt Ukrainai vēl vairākus zenītartilērijas tankus "Gepard", trešdien paziņojis Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits.

Berlīne par savu nodomu paziņojusi sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.