Kara bēgļi no Ukrainas Latviju pamatā izmanto tranzītam un mūsu valstī nav vērojams pastiprināts bēgļu pieplūdums, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Jaunākā informācija liecina, ka 13,5 miljoni Ukrainas iedzīvotāji atstājuši savu dzimteni un nokļuvuši ES teritorijā caur legālajiem robežas šķērsošanas punktiem. Latvijas robežas šķērsošanu ukraiņi pamatā izmanto tranzītam. Ja vasaras beigās pie Latvijas ārējās robežas dienā bija ieradušies 1000 līdz 1200 bēgļi, tad šobrīd tie ir 500 līdz 600, no kuriem lielākā daļa Latvijā izmanto tranzītam. Pamatā šie cilvēki iebrauc no Krievijas, bet nelielā skaitā arī no Baltkrievijas, norādīja Trofimovs.
Vaicāts, vai bēgļi joprojām izmanto maršrutu Ukraina-Polija-Lietuva-Latvija, Trofimovs atbildēja, ka bēgļi pamatā tiek reģistrēti uz ārējās robežas, bet tie cilvēki, kuri šķērsojuši Eiropas Savienības iekšējo robežu pēcāk parādās statistikā, ja viņi pietiekušies sociālajai palīdzībai Latvijā. Trofimovs uzsvēra, ka Eiropā bēgļiem ir paredzēta pagaidu aizsardzība, tāpēc viņiem ir iespēja ceļot netraucēti.
Dažādas organizācijas aplēsušas, ka Krievijas masveida uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai nedaudz palielinājuši Eiropā ieceļojušo bēgļu skaitu. "Patlaban ir novērojams mērens bēgļu skaita pieaugums Eiropā. Vienlaikus Latvijā mēs šobrīd nenovērojam cilvēku pieplūduma pieaugumu, tomēr, apzinoties Ukrainas prezidenta aicinājumu ukraiņiem meklēt patvērumu, nepieciešams gatavoties sliktākajam scenārijam," uzsvēra IeM pārstāvis, sakot, ka IeM sagatavojusi aktualizētu bēgļu uzņemšanas plānu.
Trofimovs atzīmēja, ka IeM ir konceptuāli panākusi saskaņojumu pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2023.gadā, kurā vienošanās vēl jāpanāk par atsevišķiem jautājumiem.
Plāns drīzumā būs jāskata valdībai. Aģentūra LETA jau rakstīja, ka pasākuma plāna kopējās izmaksas ir 215 miljoni eiro, no tiem papildus nepieciešami 204 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, savukārt 1,26 miljoni eiro - no piešķirtā budžeta. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast nepilnus 10 miljonus eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, jo plāna vajadzībām tiek pieņemts, ka Latvijā kopumā ieradīsies 40 000 Ukrainas bēgļu.
Valdības lēmuma projekts paredz, ka attiecībā uz valsts budžeta naudu ministrijām būs jāiesniedz valdībā rīkojuma projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu. Vienlaikus valdība lems par atļaujas došanu institūcijām, ja nepieciešams, veikt finansējuma pārdales starp pasākumiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Savukārt pašvaldību institūcijas pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus varēs pieprasīt atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām. Šis likums paredz, ka pašvaldība reizi mēnesī iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar bēgļiem sniegto atbalstu.
Tikmēr VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, pieprasot valsts budžeta līdzekļus no finansējuma neparedzētiem gadījumiem.
Līdz šim pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 bēgļi, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un nepilngadīgie. Ar pašvaldību palīdzību patlaban faktiski izmitināti 11 535 bēgļi. 37 262 cilvēki saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas. 7246 cilvēki nodibinājuši darba tiesiskās attiecības Latvijā.
Neskatoties uz IeM gatavo plānu, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Ilze Rudzīte gan komisijā pauda bažas par to, kas notiks ar atbalstu bēgļiem pēc nākamā gada 1.janvāra, jo viss finansējums bija paredzēts tikai līdz šī gada beigām.
LPS dzirdējusi, ka vienā no IeM sagatavotā plāna saskaņošanas sanāksmēm dots uzdevums pārskatīt izmitināšanas atbalsta izdevumu apmēru, kas būtiski ietekmētu bēgļu izmitināšanas vietas. "Ir nepieciešama prognozējamība, skaidrība, precīza komunikācija. Jābūt skaidrībai un nosacījumiem par pieejamo finansējumu," uzsvēra Rudzīte.
Trofimovs savukārt aģentūrai LETA gan mierināja, ka, saskaņojot aktualizēto bēgļu atbalstu plānu nākamajam gadam, neviena ministrija nav iesniegusi izmaiņas par atbalsta samazināšanu, līdz ar to nākamgad bēgļiem atbalsts paliks līdzšinējā apmērā. Tāpat viņš uzsvēra, ka valdībā aktualizētais plāns tiks iesniegts tuvākajās dienās.
Komisijas deputāti sēdē šodien konceptuāli atbalstīja "Apvienotā saraksta" piedāvātos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas saistīti ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai 2022.gadā. Pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa deputātus informēja, ka RS Ukrainai plāno ziedot papildus desmit līdz šim galvaspilsētā izmantotus autobusus.
Aizsardzības komisija lūgs likumprojektu iekļaut Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un izskatīt kā steidzamu. Komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) iepriekš ir izteicies, ka šos grozījumus varētu izmantot, lai likumā iestrādātu atbalsta bēgļiem pagarinājumu pēc šī gada beigām, kad tas līdzšinējos lēmumos vairs nav paredzēts.
Trofimovs arī informēja, ka ministrija sagatavojusi grozījumus, kas paredzētu pagarināt bēgļu ceļošanas dokumenta derīguma prezumpciju, kā arī tiesības atļaut ieceļot valstī ar transportlīdzekli, kuram nav līdzi dalībai satiksmē paredzēto dokumentu, lai dotos uz izmitināšanas vietu. Tāpat grozījumi paredzētu precizēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Paredzēts, ka grozījumus tuvākajās dienās iesniegs Saeimā.
