Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Pasaulē

Līdz 2023.gada martam EK plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu

© pixabay.com

Lai mazinātu gāzes cenu, līdz 2023.gada martam Eiropas Komisija (EK) plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu, kas atspoguļotu reālo gāzes izmaksu cenu nevis ģeopolitiski ietekmēto cenu, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Trešdien, 23.novembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru ārkārtas padomes sēde, kurā ministri vienojās par divu jaunu tiesību aktu ES enerģētiskās neatkarības un solidaritātes stiprināšanai saturu, kā arī apmainījās ar sākotnējiem viedokļiem par EK priekšlikumu par gāzes tirgus cenu korekcijas mehānismu. Latvijas viedokli sanāksmē pauda EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Sēdes laikā ministri vienojās par jaunas regulas par solidaritātes stiprināšanu saturu, kas ietver trīs dimensijas.

Viena no tām paredz ES dabasgāzes pieprasījuma apkopošanu un kopīga gāzes iepirkuma īstenošanu. Kopīgā iepirkumā ES spētu vienoties ar energoresursu piegādātājiem par labākām cenām, kā arī tiktu samazināts risks konkurencei, kas var veicināt pieprasījuma saspringumu un cenu pieaugumu tirgū. Vienlaikus, šāda pieprasījuma apkopošana neparedz obligātu gāzes iegādi konkrētajā piedāvājumā. Latvija atbalsta šāda principa ieviešanu, kā arī panāca, ka platformā netiks iekļauta gāze, kas nāk no Krievijas.

Tāpat, lai mazinātu gāzes cenu, līdz 2023.gada martam EK plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu, kas atspoguļotu reālo gāzes izmaksu cenu nevis ģeopolitiski ietekmēto cenu. EM norāda, ka Latvija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz gāzes tirgus stabilizāciju.

Šajā regulā paredzēts iekļaut arī noklusējuma solidaritātes noteikumus starp dalībvalstīm gāzes piegādes deficīta gadījumā, kas attieksies uz valstīm starp kurām nav noslēgti solidaritātes līgumi. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kam jau ir noslēgti šādi divpusēji solidaritātes līgumi ar Igauniju un Lietuvu.

Sanāksmes laikā ministri vienojās arī par saturu otrai regulai, ar ko noteiks ietvaru, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.