Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons apgalvo, ka Francija līdz pēdējam neticēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu dot pavēli iebrukt Ukrainā, un apsūdzēja Vācijas valdību, ka tā sākotnēji atbalstīja ātru Ukrainas militāro sakāvi, lai izvairītos no ilgstoša konflikta, vēsta CNN.
Pēc Džonsona teiktā CNN, rietumu attieksme pret Krieviju pirms 24. februāra bija ļoti dažāda, un tobrīd nebija vienotības un viennozīmīga atbalsta Ukrainai, kas parādījās vēlāk.
Tas viss bija milzīgs šoks... Zināmā posmā Vācijas nostāja bija tāda, ka, ja iebrukums tiešām notiktu, tā būtu katastrofa. Tad , pēc Vācijas domām, būtu labāk, lai viss ātri beigtos un Ukraina kristu,
sacīja Džonsons, piebilstot, ka Berlīnes vēlmes motivējuši vairāki ekonomiski iemesli.
"Es nevarēju atbalstīt šo viedokli, man likās, ka tā bija postoša pieeja. Taču es saprotu, kāpēc viņi sprieda tā," viņš piebilda.
Pēc Borisa Džonsona teiktā, pat Francijā līdz pēdējam brīdim nevarēja noticēt, ka Putins tiešām izškirsies par pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
CNN atgādina, ka avoti iepriekš ziņoja, ka Francijas militārā izlūkdienesta vadītāja Ērika Vido marta atkāpšanās daļēji saistīta ar to, ka viņi neparedzēja šādu scenāriju.