Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.
"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien paziņoja, ka sprādziens Polijā, visticamāk, bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbības rezultāts, taču Krievija ir pilnībā atbildīga par incidentu.
"Šī incidenta izmeklēšana turpinās, un mums jāsagaida tās iznākums. (..) Taču mums nav nekādu pazīmju, ka tas būtu bijis tīša uzbrukuma rezultāts," pēc NATO vēstnieku sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.
"Mūsu sākotnējā analīze liecina, ka incidentu, visticamāk, izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, kas izšauta, lai aizsargātu Ukrainas teritoriju pret Krievijas spārnoto raķešu uzbrukumiem," norādīja Stoltenbergs.
"Taču ļaujiet skaidri pateikt, ka tā nav Ukrainas vaina," sacīja Stoltenbergs. "Krievija ir pilnībā atbildīga, turpinot nelikumīgo karu pret Ukrainu."
Viņš norādīja, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievija gatavo militāras uzbrukuma darbības pret NATO.
Stoltenbergs arī uzsvēra, ka incidenta dēļ NATO dalībvalstis negrasās iedarbināt NATO līguma 4.pantu.
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Pēc Stoltenberga teiktā, NATO dalībvalstis paudušas stingru atbalstu savai sabiedrotajai Polijai un izteikušas visdziļāko līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju raķetes sprādzienā.
Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.