Ukrainas kara 260. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:19]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 10. novembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu

23.04. ASV jaunas 400 miljonu dolāru drošības atbalsta paketes ietvaros nodrošinās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes "zeme-gaiss", ceturtdien pavēstīja Pentagons.

Apstākļos, kad "Krievija pret Ukrainas kritisko un civilo infrastruktūru izvērš neatslābstošus un brutālus uzbrukumus, papildu pretgaisa aizsardzības jaudas ir kritiskas", žurnālistiem sacīja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.

22:19. Ukraina no Polijas saņēmusi vēl 1570 "Starlink" sakaru termināļus, platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Federovs.

"Vēl 1570 "Starlink" termināļi no Polijas. Tas ir īpaši svarīgi tagad, jo Krievijas apšaužu dēļ mums ir problēmas ar elektroenerģiju. Kad pazūd gaisma, dažos reģionos nedarbojas mobilie operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji. Tāpēc nodrošināsim valsti ar publiskiem Wi-Fi punktiem, kur cilvēkiem būs pieejami sakari," norādīja ministrs.

21:47 Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien deva zaļo gaismu Eiropas Savienības (ES) nolīgumiem ar Ukrainu un Moldovu, lai atvieglotu preču pārrobežu pārvadājumus, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

20:18 Spānija nosūtīs Ukrainai vēl divas "zeme-gaiss" raķešu iekārtas HAWK papildus tām četrām, kas jau ir nosūtītas, ceturtdien pavēstīja Spānijas valdība.

19:15 Lielbritānija piešķirs Ukrainai vēl 1000 zenītraķešu un 25 000 karavīru ziemas komplektu, ceturtdien telefonsarunā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim sacīja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

19:00. Vatikānam ir būtiska nozīme, lai panāktu mieru, Krievijai jau devīto mēnesi turpinot pilna mēroga karu Ukrainā, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs, lietuvieši, vienmēr atceramies Svētā Krēsla un Katoļu baznīcas būtisko ieguldījumu Lietuvas valstiskuma attīstībā, atbalstu valsts neatkarībai un izvēlētajam eiropeiskās attīstības ceļam," teikts Nausēdas apsveikumā ceturtdien, atzīmējot Lietuvas un Vatikāna diplomātisko attiecību simtgadi. "Ļaunuma spēki jau atkal mēģina iznīcināt Eiropas vienotību, kas būvēta uz civilizācijas tūkstošiem gadu ilgās attīstības pamatiem. Tādēļ vēl nozīmīgāka kļūst Katoļu baznīcas un Svētā Krēsla nozīme tautu vienošanā un cilvēcīgas līdzāspastāvēšanas pamatu veicināšanā," uzsvēra Lietuvas prezidents.

17:54. Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā, ko tā izvērsusi pret Ukrainu, ir desmit reizes lielāki par Ukrainas zaudējumiem, intervijā telekanālam CNN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas, ka Ukraina nedzen cilvēkus karā kā lielgabalu gaļu, ir viens iemesls, kāpēc Ukrainas zaudējumi nav tik lieli kā Krievijas, skaidroja Zelenskis.

17:30. Ja Krievija atstās Hersonu, tā būs vēl viena Ukrainas uzvara, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Redzēsim, kā tuvākajās dienās situācija attīstīsies uz vietas. Bet ir skaidrs, ka Krievija ir pakļauta lielam spiedienam, un, ja viņi atstās Hersonu, tā būs vēl viena Ukrainas uzvara," vizītes gaitā Romā sacīja alianses vadītājs. Ukraina ceturtdien pavēstīja, ka tās armija Hersonas apgabalā atkarojusi duci ciematu. Dienu iepriekš Krievija paziņoja, ka tā devusi pavēli savai armijai atkāpties no Hersonas. "Mēs esam redzējuši, kā Ukrainas bruņotie spēki spēj atstumt Krievijas spēkus un atbrīvot teritoriju," sacīja Stoltenbergs. "Tie ir brašo un drosmīgo Ukrainas karavīru panākumi."

16:45. Krievijas karaspēks sācis veidot ierakumus Krimas ziemeļu daļā, ceturtdien ziņo Ukrainas izdevums "RBK-Ukraina", publicējot satelīta attēlus, kas to apliecina. Jauni nocietinājumi parādījušies netālu no Džankojas kontrolpunkta starp Krimu un Hersonas apgabalu un netālu no Armjanskas, Perekopa zemes šaurumā. Arī Hersonas apgabalā aktīvi tiek būvēti nocietinājumi, piemēram, netālu no Novotroickes ciema ceļā uz Heņičesku.

15:37. Ukrainas armija turpina uzbrukumu Hersonas apgabalā un kopš 1.oktobra atbrīvojusi 1400 kvadrātkilometru lielu teritoriju, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valerijs Zalužnijs. Viņš pavēstījis, ka Hersonas virzienā Ukrainas armija sagrāvusi krievu apgādes ceļus un vadības sistēmu un nav atstājusi ienaidniekam citu izeju kā bēgšanu. "Šobrīd nevaram apstiprināt vai noliegt informāciju par Krievijas okupācijas karaspēka tā saucamo izvešanu no Hersonas. Mēs turpinām uzbrukuma operāciju saskaņā ar savu plānu," uzsvēris Ukrainas armijas virspavēlnieks.

14.48. Jaunajā Saeimā neievēlētās politiskās partijas "Saskaņa" valde ceturtdien atkārtoti uzsvērti nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā un pauda atbalstu Eiropas Savienības (ES) centieniem atjaunot starptautisko tiesību un normu ievērošanu kontinentā.

"Saskaņas" valde apgalvo, ka partija strādās kopā ar Latvijas valdību, lai atbalstītu Ukrainas valstiskumu un mazinātu tās iedzīvotāju ciešanas.

"Mūsdienu Krievijas vara ir apzināti izvēlējusies sākt karu Eiropā - ar ieročiem vērsties pret saviem brāļiem un māsām Ukrainā. Veselais saprāts nav uzvarējis. Šodien esam kopā ar Ukrainas tautu. Ceram, ka tai pietiks spēka aizstāvēt savu zemi un savus cilvēkus," pauž "Saskaņas" valde.

14.22. Ukrainas armija turpina uzbrukumu Hersonas apgabalā un kopš 1.oktobra atbrīvojusi 1400 kvadrātkilometru lielu teritoriju, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valerijs Zalužnijs.

"Aiz katra pretinieka tā saucamā labās gribas žesta ir kolosāli mūsu karavīru pūliņi. Tāpat kā ienaidnieka atkāpšanās no Kijivas un Harkivas apgabalā, kā aiziešana no Čūsku salas, iespējamā Hersonas apgabala atstāšana ir mūsu aktīvās darbības rezultāts," norādījis Zalužnijs.

Viņš pavēstījis, ka Hersonas virzienā Ukrainas armija sagrāvusi krievu apgādes ceļus un vadības sistēmu un nav atstājusi ienaidniekam citu izeju kā bēgšanu.

"Šobrīd nevaram apstiprināt vai noliegt informāciju par Krievijas okupācijas karaspēka tā saucamo izvešanu no Hersonas. Mēs turpinām uzbrukuma operāciju saskaņā ar savu plānu," uzsvēris Ukrainas armijas virspavēlnieks.

13.45. Japānas autobūves uzņēmums "Mazda" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauc darbību kopuzņēmumā Krievijā, ņemot vērā Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Mazda" martā pārtrauca rezerves daļu piegādes Krievijai, bet aprīlī pārtrauca darbību šajā valstī saistībā ar Maskavas Ukrainā sākto karu.

12.46. Lielbritānijas valdība iesaldējusi Krievijas oligarhiem un citām sankcijām pakļautām personām un uzņēmumiem piederošus aktīvus par 18 miljardiem mārciņu (20,5 miljardiem eiro). Krievija ir apsteigusi Lībiju un Irānu, kļūstot par valsti, kam Lielbritānija piemērojusi visvairāk sankciju.

12.04. Krievija palielinājusi Melnajā jūrā esošo kuģu skaitu no astoņiem līdz 12, ziņo pravda.com.ua.

10.38. Iestājoties ziemai, Austrumeiropas valstis gatavojas iespējamam jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas teritorijā pārvietoties bijuši spiesti aptuveni 6,9 miljoni cilvēku. Slovākija prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā valstī varētu ierasties vairāki simti tūkstoši ukraiņu.

10.00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 78 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2804 tankus, 5682 bruņutransportierus, 1805 lielgabalus, 393 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 205 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 260 helikopterus, 1499 bezpilota lidaparātus, 399 spārnotās raķetes, 4242 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 159 specializētās tehnikas vienības.

09.26. Krievijas karaspēka prioritāte Hersonas virzienā šobrīd ir organizēt savu spēku izvešanu pāri Dņepras upei un aizkavēt Ukrainas armiju, nevis mēģinājumi pilnībā apturēt Ukrainas pretuzbrukumu, uzskata ASV Kara pētījumu institūts (ISW).

08.21. Pēc iebrukuma Ukrainā beidzot arī Rietumos par Vladimira Putina vadīto Krieviju nekādu ilūziju vairs nav, tomēr nepavisam nav skaidrs, kā Eiropai veidot attiecības ar Krieviju nedaudz tālākā nākotnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.

Viņasprāt, vairs nevienam nav palikušas nekādas ilūzijas attiecībā uz Putina personību vai gatavību pieturēties pie kādām starptautiskajām normām. Tagad visi atzīst, ka Baltijas un Centrāleiropas valstīm bija taisnība, jo to tagad ir grūti noliegt, norādīja eksperte.

07.02. Krievu paziņojums par Hersonas atstāšanu un paredzamais frontes sastingums gaidāmās ziemas laikā var sniegt Krievijai un Ukrainai iespēju miera sarunām, trešdien izteicies ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs.

Uzstājoties ar runu Ņujorkas Ekonomiskajā klubā, viņš norādījis, ka deviņus mēnešus ilgstošās karadarbības laikā nogalināti un ievainoti 40 000 ukraiņu civilpersonu, kā arī vairāk nekā 100 000 krievu karavīru.

05.50. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nākamnedēļ neieradīsies Indonēzijā gaidāmajā G20 līderu samitā, bet to personīgi apmeklēs Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ceturtdien paziņoja Indonēzijas amatpersona.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo bija uzaicinājis Putinu uz šo samitu, kas notiks 15. un 16.novembrī Bali salā, bet Kremlis līdz šim nav apstiprinājis Putina plānus.

01.22. 14.Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien tiksies ar ASV un Ukrainas vēstniekiem Latvijā.

00.10. Ukrainas aizstāvji atbrīvojuši Pravdino un Kalinovskoe ciematus Hersonas apgabalā, ziņo Ukrainas bruņoto spēki. Krievi Pravdino atstāja naktī no 8. uz 9. novembri. Pirms tam bija smagas cīņas. Kalinovskoe tika atbrīvots trešdienas pēcpusdienā.