Igaunija vēlas elektrotīklu sinhronizāciju atlikt līdz 2025. gadam [papildināta 17:47]
No Igaunijas nāk vislielākā pretestība pret drīzāku Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem, trešdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
"Tā ir taisnība," viņš teica žurnālistiem Viļņā, atbildot uz jautājumu, vai Igaunija iebilst pret sinhronizācijas pabeigšanu jau 2024.gadā, nevis līdz 2025.gada beigām, kā plānots.
Trešdien Kreivis apmeklēja Viļņas transformatoru apakšstaciju Traķu Vokē, kur līdz gada beigām tiks izveidots akumulatoru parks ar 50 megavatu jaudu.
Lietuvas enerģētikas ministrs sacīja, ka nezina iemeslus, kādēļ Igaunija iebilst pret projekta drīzāku pabeigšanu.
"Iemesli nav zināmi, jo tehniska pamatojuma nav," apgalvoja Kreivis.
Komentējot Lietuvas ministra izteikumus, Igaunijas valsts elektropārvades tīklu operators "Elering" uzsvēra, ka jāapsver ar agrāku sinhronizācijas pabeigšanu saistītie riski.
"Agrāka sinhronizācija ir iespēja, kas pārrunāta starp iesaistītajām valstīm un Eiropas Komisiju, kā arī pašās valstīs. Nekas nav izlemts, un nepieciešama turpmāka analīze un diskusijas, lai noskaidrotu riskus un nosacījumus, kādi būtu, pārceļot termiņu uz jebkādu agrāku laiku, kas tiek apspriests," ziņu aģentūrai BNS norādīja uzņēmumā.
"Šajā jautājumā nav pieņemti nekādi lēmumi. Pašlaik mēs rēķināmies ar to, ka visi sagatavošanās darbi sinhronizācijai jāpabeidz līdz 2025.gada beigām," piebilda kompānijā.
Pagājušajā nedēļā Kreivis paziņoja, ka Lietuvas mērķis ir līdz 2024.gada februārim pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem. Tomēr ministrs piebilda, ka Latvija un Igaunija šaubās par tādu termiņu. Lietuvas enerģētikas ministrs gan neredzot iemeslus, kādēļ sinhronizāciju nevar paātrināt.
Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroapgādes loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā.