"GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko. Rīgas konferences gaitā baltkrievu izcelsmes eksperte norādīja, ka lielākajai daļai baltkrievu Krievijas rīcība Ukrainā nav pieņemama, tomēr Krievijas iedzīvotāju uzskatu mainīšanai būs nepieciešami ilgi gadi.
Vaicāta cik bieza šobrīd ir Krievijas ēna pār Baltkrieviju, jo dzirdamas pilnīgi pretējas prognozes - gan par apvienoto Krievijas un Baltkrievijas valsti jau tuvākajā nākotnē, gan par drīzu prezidenta Aleksandra Lukašenko krišanu un neizbēgamo Baltkrievijas pagriešanos Ukrainas virzienā, "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko stāsta:
"Patiesībā stāsts par apvienoto Krievijas un Baltkrievijas valsti ir sens. Pamatā to radīja pats Lukašenko deviņdesmito gadu beigās, jo viņš vēlējās pats būt šādas valsts vadībā. Tolaik viņš vēl nezināja, ka pie varas nāks [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins un kā viss izvērsīsies. Lielos vilcienos, šajos 20 gados Lukašenko vienmēr ir centies spēlēt abos virzienos - izspēlēt gan Rietumu kārtis, gan Krievijas, cenšoties panākt sev labāko iespējamo pozīciju no abām pusēm. Protams, pēc 2020.gada protestiem viņa iespējas manevrēt kļuva ļoti ierobežotas.
Baltkrievijas iedzīvotājiem Lukašenko nepavisam nepatīk, un pēc šiem notikumiem tas kļuva skaidrs ikvienam gan valsts iekšienē, gan ārpus tās, kā arī viņam pašam. Pret protestētājiem vērsto represiju dēļ Lukašenko nav izredžu uz labām attiecībām ar Rietumu valstīm, tāpēc Putins viņam ir kļuvis par vienīgo atbalstu politiskajā, finansiālajā un drošības ziņā. Tādējādi Lukašenko liktenis kļuva tik ļoti atkarīgs no Putina, ka viņu attiecības kļuva tuvākas un tuvākas. Bet viņš vēlas palikt pie varas, viņš nebūt nevēlas būt kaut kāda Putina marionete. Tāpēc Lukašenko cīnās visiem spēkiem, lai aizvien būtu svarīgs un pats kontrolētu notiekošo Baltkrievijas teritorijā. Tas paliek aizvien sarežģītāk, it īpaši kopš sākās karš. Krievijas karaspēks pastāvīgi atrodas Baltkrievijas teritorijā, turklāt bez viennozīmīgi skaidra mērķa - nav zināms, ko tieši viņi darīs, cik ilgi valstī paliks, turklāt ir lielas šaubas, vai Lukašenko spētu viņiem likt valsti atstāt, ja viņš to vēlētos. Līdz ar to šis jautājums ir kļuvis par lielāku problēmu arī valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju.
Ja nemaldos, 78% Baltkrievijas eksporta ir saistīts ar Krieviju, un tā ir milzu atkarība. Arī kredītus Lukašenko gatava piešķirt ir vairs tikai Krievija, līdz ar to viņa atkarība ir patiešām ļoti liela. Tādējādi Putina un Lukašenko režīmi atrodas ciešā aliansē. Baltkrievijas prezidents arī apzinās, ka bez Krievijas atbalsta viņš diez vai spētu saglabāt kontroli pār savu valsti.
"