Ukrainas kara 257. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:53]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 7. novembrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:53. Ukrainā valsts pārņēmusi kontroli pār vairākiem stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, pavēstīja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

Runa cita starpā ir par dzinēju ražošanas uzņēmumu "Motor Sič", lielāko naftas ieguves uzņēmumu "Ukrnafta" un naftas pārstrādes uzņēmumu "Ukrtatnafta".

21:31. Ukrainas atbalstam saziedotas 85 sildierīces.

20:04. Turcija rosinās termiņu "labības darījumam", kurā Ankara ir starpniece līdzās ANO, pagarināt vēl par gadu, pirmdien sacīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

19.novembrī beigsies termiņš jūlijā Stambulā noslēgtajam darījumam par Ukrainas Melnās jūras ostu atbloķēšanu.

19:52. Ukraina ir gatava sarunām ar Krieviju, bet tikai ar tās nākošo prezidentu, pirmdien tviterī apliecināja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

18:02. Vašingtonas un Briseles starpā notiek konsultācijas par iespējamām sarunām ar Krieviju, ja Ukraina atkaros Hersonu, pirmdien vēsta itāļu laikraksts "La Repubblica". "Pēdējos analītiskajos materiālos, kas cirkulē NATO galvenajā mītnē Briselē, sadursme šajā rajonā (Hersonā) ieguvusi ne tikai stratēģisku nozīmību no militārā skatu punkta, bet arī no politiskā un diplomātiskā. Visupirms tieši ASV ziņo saviem sabiedrotajiem par lūzuma iespēju. Jo Krievijas armijas uzvarēšana vienos no svarīgākajiem vārtiem uz Azovas jūru un Krimu var nozīmēt reālu iespēju sākt pirmās īstās sarunas ar Maskavu," teikts "La Repubblica" rakstā "Ieņemt Hersonu, bet vienoties pēc tam. NATO tagad saskata plaisu". No ASV caur Briseli pienāk ziņojumi, kas arī ir kā aicinājums Ukrainas valdībai - ja un kad Hersona tiks atgūta, tad var sākt sarunas. "No spēka, nevis vājuma pozīcijām," uzsvērts publikācijā.

17:06. Krievijas armija noteikti cīnīsies par Hersonu, turklāt Ukrainas spēkiem, visticamāk, nav tik plašu cilvēkresursu šādai uzbrukuma operācijai, aģentūrai LETA atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. "Es domāju, ka krievi noteikti cīnīsies, jo vēl Dņepras labajā krastā ir vismaz 20 000 līdz 25 000 Krievijas karavīru. Tas, ka izskanēja ziņas par Krievijas karoga aizvākšanu no okupācijas administrācijas ēkas un kolaboranti atklāti runā, ka netiks nekas aizstāvēts, kaut kā pārāk viegli izklausās, lai tā būtu patiesība. Pagaidām nekas neliecina, ka krievi gatavotos atstāt šo pilsētu," norādīja eksperts.

16:21. Veicot triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, Krievija iztērējusi aptuveni 80% savu moderno raķešu, komentārā britu žurnālam "Economist" norādīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis. Atbilstoši izlūkdienesta informācijai Kremlim palikušas 120 raķetes "Iskander" un 40 raķetes "Kinžal". Tieši šī iemesla dēļ Krievija nolēmusi no Irānas iegādāties ballistiskās raķetes "Fateh-110" un "Zolfaghar".

15:19. Ukraina pirmdien paziņoja, ka no Rietumu sabiedrotajiem saņēmusi pirmās pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS un "Aspide". "Ukrainā ieradušās pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS un "Aspide"! Šie ieroči būtiski stiprinās Ukrainas armiju un padarīs mūsu debesis drošākas," sociālajos tīklos paziņoja aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. "Mēs turpināsim notriekt ienaidnieka mērķus, kas mums uzbrūk. Paldies mūsu partneriem - Norvēģijai, Spānijai un ASV," piebilda Rezņikovs.

14:18. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atzīmēja, ka par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību īpaši svarīgi atcerēties ir tieši pašlaik, "kad milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi". "Vēsture apliecina - demokrātija spēj pasargāt valstis un nācijas no ieskriešanas tādos galējību vai kļūdainu izvēļu purvos, no kuriem izkļūt ārā reizumis vairs nav iespējams," pauda Smiltēns. Parlamentārietis pauda cerību, ka Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds un terorisms pret Ukrainas iedzīvotājiem ikvienam pasaulē ir "atvēris acis", liekot saprast, kas patiesībā ir Krievijas režīms. Krievijai pretī var stāties tikai visas brīvās un demokrātiskās pasaules vienotības un solidaritātes mūris, sacīja Saeimas priekšsēdētājs, norādot, ka Latvijai un Baltijas reģionam kopā ar Ukrainu ir īpaša misija, atbalstot ukraiņu tautu un "neļaujot pasaulei iestigt pelēkajā kompromisu zonā".

12.45. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki Hersonas apgabalā notriekuši Krievijas lidmašīnu Su-25, ziņo pravda.com.ua.

12.13. Portāls pravda.com.ua informē, ka Krievija uzbrukumos pret Ukrainu izlietojusi jau 80% no sev pieejamajām modernajām raķetēm.

11.07. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko ziņo, ka Krievijas karaspēks sācis būvēt aizsardzības līnijas ap Mariupoli, vēsta portāls pravda.com.ua. "Mariupolē ir uzceltas divas nelielas betona ražošanas rūpnīcas, kuras tagad strādā, lai apgādātu fronti. Tās ražo betona prettanku "piramīdas"."

09.47. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 76 640 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 530 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2771 tanku, 5630 bruņutransportierus, 1782 lielgabalus, 391 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 202 zenītartilērijas iekārtas, 277 lidmašīnas, 260 helikopterus, 1472 bezpilota lidaparātus, 399 spārnotās raķetes, 4199 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 157 specializētās tehnikas vienības.

09.12. Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainas gaisa spēki veikuši 147 apšaudes Ukrainas dienvidos, kur koncentrējas agresorvalsts karaspēks, ziņo portāls pravda.com.ua.

07.52. Krievijas okupētajā Doneckā pirmdien pēc raķešu trāpījuma aizdegusies dzelzceļa pārvaldes ēka, paziņojis okupantu ieceltais Doneckas mērs Aleksejs Kuļemzins. Ziņapmaiņas platformā "Telegram" viņš pavēstījis, ka raķetes raidījusi Ukrainas armija no iekārtas HIMARS.Netiek ziņots par nogalinātajiem vai ievainotajiem.

06.40. Eiropas Komisija (EK) ierosinās nākamgad Ukrainai sniegt makrofinansiālo palīdzību līdz 18 miljardu eiro apmērā, svētdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sacījusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Šī Eiropas Savienības (ES) finansiālā palīdzība tiks sniegta aizdevumu ar izdevīgiem noteikumiem veidā. Par aizdevumiem, kuru nolūks ir atbalstīt reformas un Ukrainas virzību uz dalību ES, Kijivai nebūs jāmaksā procenti, norādīts EK paziņojumā.

00.10. Harkivas apgabala Kupjanas rajonā ienaidnieka lādiņš trāpījis vietējā iedzīvotāja automašīnā, un viņš ticis ievietots slimnīcā, raksta portāls "Pravda.com.ua".