Francijā par vairākiem gadiem palielinās pensionēšanās vecumu

© EPA/Scanpix/Leta

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paudis apņēmību īstenot iecerēto pensiju reformu un palielināt pensionēšanās vecumu par trim gadiem.

Makrons intervijā telekanālam "France 2" pavēstīja, ka reformas īstenošana sāksies nākamajā gadā.

Līdz 2031.gadam minimālais vecums, no kura iespējams saņemt pilnu pensiju, pakāpeniski tiks palielināts no 62 līdz 65 gadiem, paziņoja prezidents.

Makrons tomēr norādīja, ka ir gatavs apspriest pensionēšanās vecumu ar arodbiedrībām un, iespējams, veikt izmaiņas.

Izmaiņas attieksies uz cilvēkiem, kas strādājuši pietiekami ilgi, lai kvalificētos. Tiem, kuri neatbilst nosacījumiem, piemēram, sievietes, kas pārtraukušas savu karjeru bērnu dēļ, jau pašreiz jāstrādā līdz 67 gadiem.

Francijā visi strādājošie saņem valsts pensiju. Bez reformām valdībai nāktos samazināt pensijas lielumu, norādīja Makrons.

Makrona dibinātā centriskā partija "Uz priekšu, Republika!" (REM) un tās sabiedrotie jūnijā zaudēja vairākumu parlamentā, kā rezultātā valdībai tagad grūtāk panākt likumu pieņemšanu parlamenta apakšpalātā. Lielākā daļa opozīcijas partiju, kā arī arodbiedrības, iebilst pret pensiju sistēmas reformām.

Makrons trešdien piedāvāja sadarbību likumdevējiem, kas pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju, lai ieg''utu parlamenta atbalstu reformām.

Valdība šonedēļ izturēja trīs neuzticības balsojumus, kurus ierosināja opozīcijas deputāti no kreisajām un galēji labējam partijām, lai protestētu pret īpašo konstitucionālo pilnvaru izmantošanu budžeta likumprojektu pieņemšanā, apejot parlamentu.

2019.gada nogalē pensiju reforma Francijā izraisīja plašus protestus un streikus. Sākoties Covid-19 pandēmijai, valdība nolēma apturēt debates par šo jautājumu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais